Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Stingrā režīma svinības. Šoreiz Zalcburgas festivālā – bez starpbrīža un bufetes

Simtgade notiek reizi mūžā, un pārcelt svinības nav labs stils. Par spīti koronavīrusa pandēmijai, Zalcburgas festivāls gaidīs apmeklētājus no 1. līdz 30. augustam. Tā dalībnieku vidū būs diriģents Andris Nelsons un dziedātāja Elīna Garanča

Visi lielākie vasaras festivāli un kultūras notikumi ir atcelti Covid-19 krīzes dēļ – šīs ziņas nevienu vairs nepārsteidz. Atcelšanas vilnis jau ir skāris arī 2020./2021. gada sezonā paredzētos pasākumus. Tāpēc kā sensacionāls un gandrīz neticams tika uztverts paziņojums, ka Zalcburgas festivāls, kas šogad svin 100 gadu jubileju, tomēr notiks, jo atrasta iespēja izveidot modificētu programmu un sagaidīt skatītājus no 1. līdz 30. augustam. Prestižākais klasiskās mūzikas un operas festivāls demonstrē savu nesalaužamo garu.    

Tikai 80 000 biļešu

Zalcburgas festivāls 1920. gadā tika radīts, lai satuvinātu Eiropas tautas un cīnītos ar Pirmā pasaules kara postošajām sekām. Režisors Makss Reinharts, kurš dibinājis festivālu kopā ar rakstnieku Hugo fon Hofmanstālu un komponistu Rihardu Štrausu, ir bijis pārliecināts, ka māksla nav dekoratīvs elements – tā cilvēkiem ir nepieciešama kā ēdiens un piešķir dzīvei jēgu. Pašreizējā realitātē viņa doma ir īpaši aktuāla.

"Es ne mirkli neesmu šaubījusies, ka mums izdosies sarīkot festivālu un priekšnesumi vasarā notiks," uzsver Zalcburgas festivāla prezidente Helga Rabla-Štadlere. "Diriģents Nikolauss Arnonkūrs ir teicis: "Kad mēs, mākslinieki, visu izdarām, kā vajag, skatītājs atstāj zāli pavisam citāds nekā atnācis." Šādu pieredzi mēs vēlamies sniegt apmeklētājiem šovasar – tāpat kā katru gadu," viņa piebilst. 

Zalcburgas festivāla radošais vēriens vienmēr ir bijis paraugs daudzām organizācijām pasaulē, un arī šajā situācijā tas vēlas pierādīt, ka vislabāk spēj tikt galā ar krīzi, rādot piemēru citām institūcijām. Festivāla mākslinieciskais vadītājs Markuss Hinterheizers priecājas, ka Zalcburgas komanda nesteidzās ar lēmuma pieņemšanu par jubilejas atcelšanu. "Tas bija cerības, sapņu un intuīcijas savienojums. Mēs paredzējām, ka pandēmijas izraisītā situācija var mainīties un cilvēkiem atkal būs iespēja sanākt kopā. Tas arī ir festivāla galvenais mērķis – apvienot cilvēkus. Mēs jutām viņu alkas pēc kopā būšanas, virtuālās aktivitātes to nespēj aizstāt, tām pietrūkst īpašās mākslas auras. Šā gada festivāls būs citāds – būs mazāk pasākumu, mazāk biļešu un mazāk apmeklētāju. Mums būs jāievēro drošības prasības," saka Markuss Hinterheizers. 

Festivāla apmeklētājiem būs obligāti jāvalkā sejas maska, to varēs noņemt, tikai apsēžoties savā vietā skatītāju zālē. Būs jāievēro metra distance, koncertu un izrāžu norises vietas tiks sadalītas sektoros. Lai izvairītos no drūzmēšanās, visi pasākumi notiks bez starpbrīža un nedarbosies bufete. Biļetes būs personalizētas (nepieciešamības gadījumā tas ļaus izsekot slimības izplatību), un to īpašniekiem pie ieejas būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt tas būs jādara bez īpaša lūguma no kontroliera puses. Sēdvietas tiks ierādītas pēc šaha dēļa principa, tādējādi vietu skaits katrā zālē tiks samazināts vismaz uz pusi.  

Pērn rudenī izziņotā jubilejas festivāla programma paredzēja 200 pasākumu 16 norises vietās 44 dienās. Modificētajā versijā ir 110 pasākumu astoņās norises vietās 30 dienās. Sākotnēji bija plānots piedāvāt 242 373 biļetes (līdz šā gada martam 180 000 biļešu jau tika pārdoti par kopējo summu 24,5 miljoni eiro). Jaunā programma paredz tikai 80 000 biļešu piedāvājumu. Cenas paliek nemainīgas – no pieciem līdz 445 eiro. Prioritāra pieeja biļetēm tiks nodrošināta skatītājiem, kuriem jau bija iegādātas biļetes uz šā gada festivālu. Tikai pēc tam uz biļetēm varēs pretendēt visi pārējie (no 13. jūlija).

Lietuviešu prīmas

Festivālā būs skatāmi divu operu jauniestudējumi – festivāla dibinātāja Riharda Štrausa Elektra un Zalcburgā dzimušā Volfganga Amadeja Mocarta Così fan tutte. Kopumā notiks divpadsmit izrāžu. Abās operās spēlēs Vīnes filharmonijas orķestris. Elektru iestudē diriģents Francis Velzers-Mests un režisors Kšištofs Varlikovskis. Titullomu atveidos lietuviešu soprāns Aušrine Stundīte, Elektras māsu Hrīsotemīdu dziedās viņas tautiete soprāns Asmika Grigorjana, kura guva sensacionālus panākumus 2018. un 2019. gada Zalcburgas festivālā iestudētajā Štrausa Salomē

Elektrai ir īpaša saikne ar festivāla dibinātājiem. Hugo fon Hofmanstāla luga, kuras pamatā ir Sofokla traģēdija, piedzīvoja pirmizrādi Berlīnē 1903. gadā, tās režisors bija Makss Reinharts. Skatītāju vidū bija Rihards Štrauss, un tikšanos ar Hofmanstālu viņš uzskatīja par liktenīgu. Viņu kopīgi radītās operas Elektra pirmizrāde notika Drēzdenē 1909. gada 25. janvārī. 

Mocarta Così fan tutte ir 2020. gada programmas pārsteigums, ideja par šo izrādi radās pandēmijas laikā, kad kļuva skaidrs, ka nebūs iespējams parādīt divas citas Mocarta operas – Dona Žuana jauniestudējumu un Burvju flautas atjaunojumu. Così fan tutte iestudējums ieies vēsturē ar to, ka pirmo reizi operu Zalcburgas festivālā diriģēs sieviete – tā būs Latvijas publikai pazīstamā vācu diriģente Joana Malvica (pirms astoņiem gadiem Rīgā viņas vadībā skanēja Riharda Vāgnera Dievu mijkrēslis). Izrādi iestudē pieredzes bagātais režisors Kristofs Lojs.

Radošā komanda ir apņēmusies sagatavot projektu rekordīsā laikā un neizmantot sarežģītu skatuves mašinēriju. Scenogrāfija un kostīmi būs samērā pieticīgi, taču operā būs dzirdamas izcilas balsis – soprāns Elza Dreisī (Fjordilidži), mecosoprāns Marianna Krebasa (Dorabella), tenors Bogdans Volkovs (Ferrando), baritons Andrē Šūens (Guljelmo), mecosoprāns Lea Desandra (Despina) un baritons Johanness Martins Krencle (dons Alfonso).  

Ne Dieva, ne nākotnes

Drāmas teātra sadaļā ir iekļautas trīs izrādes un viens lasījums (kopumā 29 pasākumi). Skatītājus gaida divas pasaules pirmizrādes. Režisore Frederike Hellere iestudē 2019. gada Nobela prēmijas laureāta Pētera Handkes jaundarbu Zdeneks Adamecs. Lugas pamatā ir 2003. gadā Prāgas centrā notikusī protesta akcija – 18 gadu vecais Zdeneks Adamecs pašsadedzinājās, nespēdams samierināties ar visu, kas notiek pasaulē.

Otrais jaunums ir režisora Milo Raua un aktrises Ursinas Lardi kopdarbs Ikviena, kura saknes ir meklējamas XV gadsimta beigu lugā Ikviens, kas savukārt ir iedvesmojusi festivāla dibinātāju Hugo fon Hofmanstālu radīt savu mistēriju Ikviens. Izrāde Ikviena mēģinās atbildēt uz jautājumu – vai glābšana ir iespējama mūsdienu pasaulē, kurā nāve ir kļuvusi par mākslas produktu. Ko māksla spēj sasniegt pasaulē, kurā nav ne Dieva, ne nākotnes? 

Hugo fon Hofmanstāla Ikviens ir Zalcburgas festivāla simbols – lugas pirmizrāde Maksa Reinharta režijā 1920. gada 22. augustā atklāja pirmo festivālu, un kopš tā laika Ikviens šeit tiek spēlēts katru gadu. Ikviena simtgades svinības notiks 22. augustā. 

Festivāla simfoniskās un kamermūzikas afišā ir iekļauti 53 koncerti. Goda vietā, kā vienmēr, ir Vīnes filharmonijas orķestris (festivālā ar savu zīmolu uzstājas kopš 1925. gada). Pie tā pults šoreiz Zalcburgā stāsies Andris Nelsons, Rikardo Muti, Kristiāns Tīlemanis un Gustavo Dudamels. Andra Nelsona diriģētais koncerts notiks 7. un 9. augustā – skanēs Gustava Mālera Sestā simfonija. Mecosoprāns Elīna Garanča pievienosies Vīnes filharmoniķiem maestro Kristiāna Tīlemaņa vadībā 21. un 22. augustā (programmā – Riharda Vāgnera Vēzendonkas dziesmas un Antona Bruknera Ceturtā jeb Romantiskā simfonija).

Zalcburgā uzstāsies Austrijas ORF radio simfoniskais orķestris Kenta Nagano vadībā, orķestris West-Eastern Divan Daniela Barenboima vadībā un Berlīnes filharmonijas orķestris Kirila Petrenko vadībā. Koncertus spēlēs arī vietējie Zalcburgas orķestri – Mozarteumorchester un Camerata Salzburg. Programmā plaši būs pārstāvēts Ludvigs van Bēthovens. Par godu viņa 250 gadu jubilejai pianists Igors Levits astoņos vakaros atskaņos visas 32 klaviersonātes, savukārt pianists Daniels Barenboims izpildīs monumentālās Variācijas par Diabelli tēmu

Koncertus Zalcburgā sniegs vijolnieks Reno Kapisons, pianisti Marta Argeriha, Andrāšs Šifs, Grigorijs Sokolovs, Daniils Trifonovs un Arkādijs Volodoss, kā arī operzvaigznes Soņa Jončeva, Čečilia Bartoli, Huans Djego Floress, Anna Ņetrebko un Jusifs Eivazovs. Kamermūziku dziedās Matiass Gērne un Benžamēns Bernheims. 

Samazinātajā programmas versijā no afišas ir pazudis vijolnieka Gidona Krēmera, čellistes Ģiedres Dirvanauskaites un pianista Georgija Osokina koncerts. Operas un drāmas teātra izrādes, kuras Covid-19 krīzes dēļ nav iespējams parādīt šogad, tiks pārceltas uz 2021. gadu. 

Informācija: www.salzburgerfestspiele.at

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja