Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Vien skaitļi. Kur cilvēks?

Mulsina valdošo politiķu reakcija uz nepieciešamību pildīt Satversmes tiesas nolemto par iztikas nodrošināšanu sabiedrības nabadzīgākajai daļai. Vieni atrunājas, ka budžetā nemaz tik daudz naudas neesot, otri tiecas stumt atbildību no sevis prom kaut vai pašvaldību virzienā, vēl kāds skaita kopā visus it kā pieejamos pabalstus un atbalstus un kalkulē, vai jau tagad nav dots par daudz.

Teju vai visos gadījumos stāsts ir tikai par skaitļiem – nevis par konkrētiem cilvēkiem, konkrētām viņu vajadzībām. Spilgtākais piemērs – Labklājības ministrija izstrādājusi piedāvājumu, kurā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni aprēķina, ņemot vērā nevis, teiksim, maizes un piena cenas, komunālos maksājumus utt., bet gan vidējos ienākumus valstī, attiecīgi rēķinot, ka 109 eiro būtu 20% no ienākumu mediānas (545 eiro), bet 164 eiro – 30%. Vai no tā, ka vieni pelna vairāk, citi būs vairāk paēduši? Labklājības ministre Ramona Petraviča atrunājas – arī citās Eiropas Savienības valstīs atbalsta sistēma tiekot noteikta līdz 20–30% no mājsaimniecību ienākumu mediānas.

Tad nu gan arguments! Jau mūsu vecmāmiņas teica: ja visi lēks akā, vai tev jāseko? Savas galvas nav, ka tikai jāskatās, kā citi dara?...

Vēl dzird valdības respektētu ekspertu teikto, ka GMI nemaz neesot iztikai – tam paredzēti visādi jau esošie pabalsti, ko katrs, kurš atzīts par mazturīgo, varot pašvaldībā noformēt. GMI mērķis esot nodrošināt personas cieņu caur tiesībām autonomi rīkoties ar naudu, nevis izlietot to tikai vienai konkrētai vajadzībai. Citi pabalsti? Bet, piedodiet, cilvēka cieņa nozīmē arī to, ka nav jāpazemojas, kādam pierādot, ka esi mazturīgs jeb nabags, nav jālūdzas pabalsti n-tajās institūcijās! Laikā, kad valsts dara visu, lai visi ienākumi cilvēkiem būtu vien caur banku kontiem, ir visai dīvaini, ka nav iespējams automātiski noskaidrot, kuri saņem mazāk, nekā iztikšanai minimāli nepieciešams, un attiecīgi automātiski piešķirt atbalstu!

Un visai dīvaini, ka neviens no lēmumu pieņēmējiem šajā sakarībā pat necenšas runāt par izmaksām, kas cilvēkam minimāli nepieciešamas, lai izdzīvotu.

Tieši otrādi – dzird pārmetumus, ka pašvaldību pabalsta līmenis esot atšķirīgs un tas, lūk, neesot pareizi, kas atkal liecina par kaut kādu lineāru, virspusēju skatījumu, jo skaidrs, ka dzīves dārdzība atšķiras, piemēram, pilsētā un laukos, jo to veido daudzi mainīgie – mājokļa īre, komunālās izmaksas, infrastruktūra, nepieciešamība pirkt pārtiku vai iespēja to izaudzēt utt.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
"Un visai dīvaini, ka neviens no lēmumu pieņēmējiem šajā sakarībā pat necenšas runāt par izmaksām, kas cilvēkam minimāli nepieciešamas, lai izdzīvotu..." . . . . . Nekā dīvaina. Kamēr cilvēki rātni tipinās uz kārtējām vēlēšanām par politiķu solīto burkānu, tikmēr viss štokos. Lasiet Marksu :)
minimālā alga
m
Katram savs krekls ir tuvāks, tāpēc "augšgals" nezina (nevēlas zināt!), kā izdzīvo "apakšgals".
Cilvēks zārkā.
C
Vai Meļņiks to nezin?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē