Laika ziņas
Šodien
Migla

Valdības izgāšanās

Politikas kvalitāti rāda tas, cik daudz un bieži nepieciešami likumu grozījumi, – šādu viedokli politikas un valsts pārvaldes eksperti izsaka ik pa laikam. Un to papildināt varētu ar tēzi, ka politikas kvalitāti (vai ne-kvalitāti) apliecina arī tiesā apstrīdēto politisko lēmumu skaits. Ja iepriekš bija jau ierasts, ka laiku pa laikam kāds likums tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, tāpat gadījās, ka valsts tika atzīta par zaudētāju starptautiskas tiesās un bija spiesta maksāt kompensācijas par cietušajiem atzītajiem, tad nu šim "komplektam" pievienojas arī seriāls ap LU rektora neapstiprināšanu un tam sekojošo tiesāšanos, rektora vietas izpildītāja iecelšanu, atcelšanu, iecelšanu...

Kā zināms, Administratīvā rajona tiesa atzinusi par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā. Šaubu par to, ka tieši tā arī būs, šķiet, nebija nevienam. Nu... varbūt vienīgi izglītības un zinātnes ministrei, kura, autoritārisma garā reformējot nozari, šķiet, dzīvo pilnīgi citā tiesiskuma un demokrātijas izpratnes telpā.

Bēdīgi šajā kontekstā tas, ka valdošās koalīcijas partijas un tās pārstāvošie ministri, akceptējot šo nozares ministres virzīto acīmredzami prettiesisko lēmumu un vēlāk akceptējot budžeta līdzekļu tērēšanu tiesāšanās vajadzībām, kā izskatās, brāķi savā darbā gatavi pieļaut vien politiskā miera koalīcijā dēļ.

No tā arī izriet jautājums – kādus brīnumus vēl varam sagaidīt šāda "mīļā miera labad"?

Par citām jomām grūti ko paredzēt, bet šajā gadījumā vēl atvērts ir jautājums – vai ministrija ar valdības akceptu pārsūdzēs augstākā tiesas instancē sev nelabvēlīgo spriedumu? Ja tā un ja arī tas būs ministrijai nelabvēlīgs, būtu nopietns pamats vismaz diskusijai par to, vai šī strīda virzītājs nebūtu kaut kādā veidā sodāms par kaitniecību, valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, ietekmes izmantošanu savās interesēs.

Jā, protams, var teikt, ka tāda ir politika, ka nav jau tā pirmo reizi, kad kādas politiskas intereses prevalē pār atsevišķu personu, nozaru vai visas sabiedrības interesēm, bet vai tas var būt attaisnojums?

Pirms gada, kad darbu sāka esošā valdība, to veidojošās partijas apliecināja gatavību īstenot jaunu, no iepriekšējās pašu asi kritizētās atšķirīgu politiku. Nu redzam tās izpausmes. Diemžēl ne tās, uz ko, varbūt naivi būdami, cerējām. Kašķi par amatiem valsts uzņēmumu padomēs un kašķi ministru starpā. Lēmumi, ko tiesai nākas atcelt. Budžeta naudas, es teiktu, piesavināšanās pašus pārstāvētajām partijām. Meli mediķiem un daudziem citiem par algu pielikumu. Milzu kompensācijas, lai tiktu vaļā no netīkamām amatpersonām...

Top komentāri

Valstij jārespektē arī 1.instance
V
Tas, ka valsts iestādes nerespektē pirmās un otrās instances tiesu nolēmumus, patiesībā ir nenormāla necieņa. Tādā veidsā valsts it kā pasaka, ka pašas valsts radītās zemākās instances nav kompetentas. Ierēdņiem un cita veida amatpersonām tā ir iespēja izrādīt savu varu, turklāt, tas viņiem neko nemaksā. Gan viņu darba laiku, gan izvēlētos advokātus, gan tiesu nodevas samaksā nodokļu maksātāji. Tajā pašā laikā pēdējos gados iedzīvotājus ar tiesu nodevu un drošības naudu cenšas atturēt no tiesāšanās nākamajos līmeņos.
Dostojevskis
D
Tiem, kuri ņem savās rokās valsts varu ir jāzina, ko ar šo varu darīt. Neviens taču nepērk velosipēdu, ja neprot ar to braukt!
Valsts ierēdņu varaskāre
V
Ja reiz pirmā instance ir nostājusies iedzīvotāja pusē (kas gan Latvijā nav sevišķi izplatīta parādība), tad valstij tas būtu jārespektē. Jo iedzīvotāja parastā izpratnei par lietu kārtību nav jābūt augstākā līmenī, nekā pirmās instances tiesai.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē