Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kontrolšāviens vēlēšanām

Trīs sēdes pēc kārtas Rīgas domē nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, tas ir nosacījums ārkārtas vēlēšanu rīkošanai pašvaldībā. Tiesa, vēlēšanas tāpat bija neizbēgamas, ņemot vērā valdību veidojošo partiju teju vai vienprātīgo viedokli par to. Tomēr tas, kas notika pēdējās dienās, kad galvaspilsētā valdošā partija Gods kalpot Rīgai (GKR) sabloķējās ar opozīciju pret līdz šim arī valdošo Saskaņu, kura vēlējās Rīgas mēra Burova atlaišanu no amata, ir ne tikai skaists manevrs, bet arī uzskatāms turpinājums GKR attālināšanās procesam no Saskaņas. Gan Saskaņa ar savu agresivitāti, gan opozīcijas partijas ar atbalstu Burova darbībām faktiski pārpozicionēja GKR par drīzāk latviskām, nevis krieviskām partijām tuvu, par ko ļoti trāpīgi jau pirms kāda laika rakstīja mana kolēģe Agnese Margēviča.

Tālāko izšķirs vēlēšanu rezultātu matemātika un potenciālo koalīcijas partneru gatavība kompromisiem. Iespējams, lielākus brīnumus vēl redzēsim.

Burovs mēra amatā sevi veiksmīgi parādījis kā principiālu pretinieku Saskaņas un mazākuma partneru amatu kārei, demonstrējis sevi kā atbildīgu, principiālu, par pilsētnieku interesēm domājošu un tās respektējošu līderi. Varētu būt, ka tas vairojis GKR atbalstītāju loku un pēc nākamajam vēlēšanām tieši GKR būs izpelnījusies tā dēvēto zelta kārti, kad bez viņiem vairākuma koalīciju izveidot nevarēs. Un tas nozīmē, ka Rīgā varētu būt atšķirīga valdošā koalīcija no tās, kas ir Saeimas un valdības līmenī.

Protams, ir pamats runāt arī par domes atlaišanas papildu pamatojumu. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars izteicies, ka triju Rīgas domes sēžu nenotikšanai nevajadzētu aizstāt līdzšinējo Rīgas domes likumprojektā ietverto argumentāciju par krīzi atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tomēr argumentāciju par atkritumiem vēl varēja vismaz teorētiski apstrīdēt Satversmes tiesā, bet fakts, ka dome apliecinājusi savu lemtnespēju, ir neapšaubāms, līdz ar to spekulācijām par pamatojumu vairs nav vietas.

Un arī acīmredzams, ka vēlēšanas tiks izsludinātas uz vairāk nekā piecu gadu termiņu, jo, kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, no 16. janvāra līdz 4. februārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un grozījumu likumā par pašvaldībām piedalījušies 0,23% vēlētāju, kas ir aptuveni 2,3% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Lai arī parakstu vākšana turpinās, izskatās, ka tā paliks bez vērā ņemama rezultāta.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiski kriminālā autoritāte

Viens no argumentiem, kādēļ tiek sargāta tiesā par vainīgu atzītā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) politiskā karjera, ir iebilde, ka par vainīgu viņš atzī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē