Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Palīdz ar atbalstu

Iesaistoties dabas aizsardzības projektos, var saimniekot un saudzēt vidi.

Dažādās aptaujās Latvijas iedzīvotāji teju viennozīmīgi atzīst, ka daba ir mūsu valsts vērtība un tās aizsardzība un saglabāšana ir nepieciešama. Dabas aizsardzības pārvaldes veiktā biotopu kartēšana, kas izraisījusi diskusijas sabiedrībā. Tiek vēstīts par negodprātīgiem mežu uzpircējiem, kuri vēlas par lētu naudu atpirkt īpašumus, apgalvojot, ka to vērtība mazināsies vai arī tos nedrīkstēs izmantot saimnieciskajai darbībai, ja tajos tiks atklātas īpaši aizsargājamas dabas bagātības. Arī Life projektu attīstītāji atzīst, ka vēlētos, kaut iedzīvotāju izpratne būtu lielāka, taču par atsaucību un vēlmi privāto zemju īpašniekiem iesaistīties Life projektos neesot pamata sūdzēties.

 

Gribētāju netrūkst
Latvijas Dabas fonds ir viens no Life programmas projektu attīstītājiem. LDF direktors Ģirts Strazdiņš stāsta, ka privāto teritoriju īpašnieku atsaucība iesaistei dabas aizsardzības projektos bieži vien ir tik liela, ka konkursa kārtībā tiek izvēlēti atbilstošākie saimniekotāji, kas ir gatavi īstenot dabas aizsardzības pasākumus savā īpašumā.

"Dažkārt gan saimniekošana ir ļoti intensīva un dabas aizsardzības pasākumu īstenošana tiek uztverta kā apgrūtinājums. Taču ir kompensējoši mehānismi, kas īpašniekiem ir izdevīgi. Piemēram, ja tiek izveidots mikroliegums privātajā mežā, tā īpašnieks Lauku atbalsta dienestā var pieteikties kompensācijām par to, ka nevar veikt šajā teritorijā saimniecisko darbību. Skatoties ilgtermiņā, iegūtie līdzekļi ir līdzvērtīgi peļņai, ko būtu iespējams gūt, piemēram, par kokmateriālu, nocērtot mežu kailcirtē," skaidro Strazdiņš. Plānojot īstenot dabas aizsardzības projektus, to attīstītāji, DAP vai Latvijas meža dienests parasti sazinās ar zemes īpašniekiem, kuru teritorijas šie projekti varētu skart, un informē viņus. 

Piedaloties dabas aizsardzības projektos, teritoriju īpašnieki ne tikai saņem kompensācijas, bet arī praktiskus padomus un palīdzību, kā veikt saimniecisko darbību videi draudzīgā veidā

Kā viens no veiksmīgi attīstītajiem Life projektiem ir Dvietes palieņu pļavu atjaunošana, kur tika izveidotas ganības, kur ganās gan zirgi, gan govis un tādējādi tiek uzturētas šīs pļavas kā vērtīga ekosistēma. Šī projekta ietvaros arī vairāk nekā kilometra garumā atsevišķs Dvietes upes posms tika mainīts, plūdumu atjaunojot upes vecajā gultnē. Lai projektu īstenotu, bija nepieciešams saskaņot darbības ar to zemju īpašniekiem, caur kuru teritorijām upe plūst. "Visi piekrita, izņemot vienu, kurš vēlējās saņemt neadekvāti augstu kompensāciju. Diemžēl neizdevās vienoties, tāpēc upe plūst pa citu gultni apkārt viņa īpašumam, nevis to šķērso, kā bija paredzēts sākotnējā projektā," atklāj LDF direktors.

Piedaloties dabas aizsardzības projektos, teritoriju īpašnieki ne tikai saņem kompensācijas, bet arī praktiskus padomus un palīdzību, kā veikt saimniecisko darbību videi draudzīgā veidā. "Piemēram, atjaunojot bioloģiski vērtīgos zālājus, situācijās, kad pļava ir vērtīga, taču pilnībā neatbilst bioloģiski vērtīgā zālāja statusam, var to bagātināt gan ar sēklām, gan, izvēloties atbilstošu kopšanu, padarīt to vērtīgāku. Kad pēc noteikta laika zālājs tiek ekspertu izvērtēts un atzīts par bioloģiski vērtīgu, ir iespējams pieteikties Lauku atbalsta dienestā atbalsta maksājumu saņemšanai," skaidro Strazdiņš.

 

Latvijā mīt gandrīz puse Eiropas populācijas
Šogad LDF ir uzsācis īstenot Eiropas Komisijas Life+ programmas projektu Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā. Šis vērienīgais projekts paredz četru gadu garumā veikt darbus, kas palīdzētu Latvijā saglabāt mazā ērgļa populāciju.

Nozīmīga daļa no projekta darbiem tiks veikta Madonas un Lubānas novadā – Kujas dabas parkā un Lubāna mitrājā. Kujas dabas parkā tiks atjaunoti bioloģiski vērtīgie zālāji, kur mazajam ērglim baroties. Pamatā putna ēdienkarti veido peļveidīgie grauzēji, kurmji, abinieki.

Lai veiksmīgi ligzdotu, mazajam ērglim vajag samērā vecu meža masīvu, kur tuvumā var baroties pļavā vai palienē

Šajā teritorijā ir lielākā mazā ērgļa koncentrēšanās vieta jeb ligzdošanas blīvums visā pasaulē. Patlaban norisinās sarunas ar zemju īpašniekiem un notiek atjaunošanas pasākumi. Latvijā ligzdo ap 40–45% no mazā ērgļa ES populācijas, gandrīz puse no Eiropas mazajiem ērgļiem ligzdo Latvijā, tie ir ap 20% no visas pasaules mazo ērgļu populācijas. Mazais ērglis jutīgi reaģē uz dzīves apstākļiem, pārim ir tikai viens mazulis un ir liela atbildība radīt vidi, kur šie retie putni justos labi. Lai veiksmīgi ligzdotu, mazajam ērglim vajag samērā vecu meža masīvu, kur tuvumā var baroties pļavā vai palienē. Ligzdošana tiek aizsargāta, ap ligzdošanas vietām veidojot mikroliegumus, par kuriem zemju īpašnieki var pieteikties kompensācijām par saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumiem, ko saņem katru gadu par katru attiecīgo hektāru. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Noķert lielo zivi

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena