Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kompromisus var rast, ja visi iesaistītie tam ir gatavi

Gādājot par ilgtspējīgu attīstību, Saldus novada pašvaldība brīvprātīgi ievieš energopārvaldības sistēmu un veiks gaisa piesārņojuma monitoringu.

"Esam zaļš novads, kura teritorijā ir vairāk nekā 50% mežu. Šie resursi atjaunojas, tomēr, lai savā vidē varētu justies droši un stabili, ar ilgtspēju ir jāsaprot attīstības termiņš trīsdesmit un piecdesmit gadu uz priekšu. Diemžēl nereti saimnieciskajos aspektos par to tiek runāts daudz piezemētāk. Tieši ar ekonomiju – un dažkārt pat ieguldot ne tik lielus līdzekļus – var sasniegt labākus ilgtspējas rādītājus," atzīst Saldus novada domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš.

Saldus novada pašvaldība izstrādā un ievieš pasākumus, kas ļautu ikvienam novada iedzīvotājam dzīvot tīrā, sakārtotā vidē un mazināt veselības un drošības apdraudējumu. Pašlaik dome strādā pie rīcības plāna, ieviešot gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību būs iespējams uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā un tās apkārtnē. Tāpat tiek plānota un jau realizēta saudzīga, efektīva un ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana – ūdeņu pārraudzība un zivju resursu pavairošana, parku, apstādījumu, mežu, zemju un izrakteņu apsaimniekošana. Vairākās no šīm jomām projektu ietvaros tiek piesaistīts ārējais finansējums.

"Novadā tiek īstenota daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana, un pašvaldībā ir izveidots energoefektiviātes projektu fonds, kura ietvaros tiek siltinātas un citādi uzlabotas daudzdzīvokļu ēkas. Šogad pašvaldība šim mērķim atvēlējusi 70 000 eiro," norāda Saldus novada domes Attīstības daļas vadītāja Ilze Kronberga. "Uzskatām, ka energoefektivitāte ir viens no pamatkritērijiem, lai virzītos ilgtspējīgas attīstības virzienā, kā rezultātā ir iespējams ieekonomēt publisko finansējumu," piebilst Saldus novada pašvaldības energoefektivitātes speciālists Edgars Augustiņš.

 

Energoefektivitātes sacensības

Saldus novada pašvaldība jau ir spērusi pirmos soļus ilgtspējīgas attīstības virzienā, izstrādājot ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu (IERP) un noslēdzot pilsētas mēra paktu, kurā izvirzītais mērķis ir samazināt novada teritorijā radītās oglekļa dioksīda CO2 emisijas par 20% attiecībā pret 2008. gadu. "Ticam, ka aktīva iesaistīto pušu dalība ir pamatnosacījums, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Mēs apņemamies veikt nepieciešamos uzlabojumus energoefektivitātes paaugstināšanai novada teritorijā. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Horizon 2020 projektu Compete4Secap pašvaldība ir nolēmusi brīvprātīgi ieviest energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam," stāsta E. Augustiņš. Saldus novada pašvaldības darbinieki tiks iesaistīti energopārvaldības sistēmas izveidē, ieviešanā un uzturēšanā, kā arī par to informēs citas iesaistītās puses. Pašvaldība realizējusi arī kādu citu projektu, kura mērķis bija veicināt enerģijas lietotāju – pašvaldības darbinieku – uzvedības maiņu, lai paaugstinātu energoefektivitāti darba vietā. Tajā iesaistījās Pampāļu un Kursīšu pagasta pārvaldes ēkā, kā arī Avotu ielas Saldus novada domes ēkā ikdienā strādājošie darbinieki. Pampāļu pagasta pārvaldes ēka gada laikā sasniegusi 13,9%, Kursīšu – 9,6% un Avotu ielas domes ēka – 2,3% enerģijas ietaupījumu.

"Enerģijas samazināšanas pasākumi ir virzīti uz to, lai pazeminātu enerģijas patēriņu gan pašvaldības, gan dzīvojamās ēkās – līdzfinansējumu energoefektivitātes un labiekārtošanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, tāpat arī – lai veicinātu atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu Saldus novada teritorijā," skaidro E. Augustiņš un turpina: "Pašlaik strādājām pie veco malkas apkures katlu atjaunošanas un pārejas uz automatizētiem granulu katliem. Konkrēti Saldus pagastā veicam pāreju no gāzes apkures uz atjaunojamo energoresursu granulām. Savukārt Saldus pagasta Druvas ciemā dienesta viesnīcā ierīkots vertikālais zemes siltuma sūknis, bet Saldus sporta skolā un Novadnieku pagasta pārvaldes ēkā karstā ūdens nodrošināšanai ir uzstādīti saules kolektori."

Siltinot un uzlabojot energoefektivitāti pašvaldībai piederošajās ēkās, šogad jau ir pabeigts projekts Novadnieku pagasta administratīvajā ēkā ar sporta zāli un turpinās nesen uzsāktie darbi sporta nama ēkā Jelgavas ielā ar kopējām plānotajām izmaksām 2 621 019,57 eiro. Ēku ilgtspējas veicināšanas nolūkos būvdarbi notiek arī citās pašvaldībai piederošajās ēkās. Kā norāda I. Kronberga, būtisks bijis šī gada lēmums astoņos Saldus novada pagastos pašvaldībai piederošajās ēkās rekonstruēt esošās malkas apkures sistēmas uz daudz efektīvākām un ilgtspējīgākām granulu apkures sistēmām, investējot 488 490 eiro.

"Tas būs simtprocentīgi pašvaldības finansēts projekts. Līdz šim pašvaldībā nebija veikta energoresursu patēriņa uzskaite, tāpēc apzinājām situāciju visās pašvaldības publiskajās ēkās. Gribam tās sakārtot un sākt monitorēt, jo mūsu mērķis ir skaidri zināt un attīstības plānā definēt katra objekta efektivitāti un ilgtspēju. Lēmumu par pāreju uz granulu katliem pieņēmām tām ēkām, par kurām skaidri zinām, ka tās būs un funkcionēs," uzsver Saldus novada domes izpilddirektors Kristaps Osis. Domes pārstāvji apstiprina – lēmumu par labu atjaunojamo resursu izmantošanai veicina arī tuvumā esošās Brocēnu granulu rūpnīcas produkcijas pieejamība.

 

Risinās smaku problēmu

Saldus novada pašvaldībā atzīst – būtisks stūrakmens novada izaugsmei ir uzņēmējdarbības attīstība, lai iedzīvotājiem būtu ne tikai ērta, sakārtota, droša un tīra dzīves vide, bet arī darbs. Ilgtspējīga attīstība gan ietver trīs aspektus – vides, sociālo un ekonomisko, kur ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi, vienlaikus iedzīvotājiem nodrošinot augstu dzīves kvalitāti.

Ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Saldus novada pašvaldība ķērusies klāt pie publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanas, izbūvējot 475 metrus ceļa, kas ietver arī gājēju celiņu un veloceliņu, lietus ūdens atvades sistēmu, ielas apgaismojumu, ūdensvadus un saimniecisko kanalizāciju. "Neskatoties uz to, ka pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību, tā iestājas par tīru vidi un, ja rodas aizdomas par piesārņojošu rīcību, kura var kaitēt videi vai iedzīvotājiem, pašvaldība izstrādā un īsteno plānu piesārņojuma mazināšanai. Gribētos gan piebilst, ka vairākums Saldus novada uzņēmēju ievēro vides aizsardzības prasības, un novēlēt, lai tādi būtu visi," saka I. Kronberga.

Tomēr, kā atzīst Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Zusts, sasāpējusi un arīdzan ieilgusi problēma ir saistīta ar smakām, kuru avots ir tādu uzņēmumu darbība pilsētas pierobežā, kas saistīta ar cūkkopības, kā arī zivju miltu ražošanas nozari. "Saldus novads gaisa piesārņojuma ziņā ir viens no problemātiskākajiem Latvijā, smaku problēma te ir gana sena. Līdz šim informācija par gaisa piesārņojumu pie mums netika apkopota, bet iedzīvotāji izjūt diskomfortu saistībā gan ar smakām, gan piesārņojumu – sūdzības un nepatika bijusi vienmēr. Pašlaik esam aktīvāk ķērušies klāt pragmatiskām lietām – pie situācijas apzināšanas un risināšanas, lai būtu iespēja konstatēt smakas un fiksēt piesārņojumu," stāsta M. Zusts un turpina: "Ir noslēgts līgums ar Latvijas Universitāti par piesārņojuma mērījumiem ar ķērpju audzēšanas metodi. Paralēli veicam pārrunas ar Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi par sadarbību, kas ļautu paaugstināt pilnvaras – un līdz ar to darbības efektivitāti – mūsu vides pārvaldības speciālistam." Saldus novada domes vides pārvaldības speciālists Edgars Kronbergs skaidro, ka likumdošanā pieļaujamais smaku robežlielums ir piecas smaku vienības, kas gada griezumā nedrīkst pārsniegt 168 stundas. Ziemas periodā smaka esot mazāk jūtama, taču vasarā tās intensitāte paaugstinās, bet izplatību ietekmē arī vēja virziens.

"Sadarbībā ar Latvijas Universitāti iesaistīsimies kopīgā projektā un izvietosim tā saucamo smakas degunu, ar kura palīdzību veiksim gaisa piesārņojuma monitoringu. Tā varēsim kontrolēt, vai netiek pārsniegtas pieļaujamās 168 stundas, un uzņēmumiem savās darbībās likt ievērot vides prasības," stāsta E. Kronbergs. Savukārt iedzīvotājiem ziņot par gaisa piesārņojumu jau tuvākajā laikā būs iespēja, zvanot uz Saldus Vides SOS tālruni 27774400.

 

Ir pietiekami instrumentu

Dienai norādīja Valsts vides dienestā (VVD), pašvaldību rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai novērstu iespējamu vides piesārņojumu.

Vispirms savos teritorijas plānojumos teritorijas atļautā izmantošana pašvaldībai ir jānosaka tā, lai objekti, kas var radīt smakas un citas potenciāli nelabvēlīgas ietekmes, netiktu būvēti tuvu dzīvojamai zonai. Diemžēl tā mēdzot notikt, ja pašvaldība ļauj būvēt savrupmājas līdzās ražotnei vai akceptē uzņēmuma darbību tieši tajā vietā, kur tas strādā. Atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajam, pirms izsniegt piesārņojošās darbības A vai B kategorijas atļauju, VVD reģionālās vides pārvaldes prasa attiecīgajai pašvaldībai izvirzīt atļaujā iekļaujamos nosacījumus. Kā atzīst VVD, daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi neesot pietiekami argumentēti un objektīvi. Būtisks te ir Vides aizsardzības likuma 22. pants, kas nosaka vietējās pašvaldības kontroli vides jomā.

VVD pauž ieinteresētību, lai likumā paredzētās kontroles funkcijas pašvaldības veiktu arī praktiski, un norāda – līgums, ko Saldus pašvaldība gatavojas noslēgt ar VVD par smaku kontroli, pašvaldībai dos tiesības noformēt smaku protokolus un tos nodot izvērtēšanai attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei. Tas ļaus operatīvāk un precīzāk fiksēt pārkāpumus pret vidi, jo pašvaldības darbinieki var nodrošināt kontroli 24 stundas diennaktī. Pārējā kontrole, ko pašvaldības var darīt vides jomā, nav īpaši jāatrunā līgumā, jo tā jau ir aprakstīta Vides aizsardzības likumā.

"Mēs esam tikai par to, lai uzņēmējdarbība novadā attīstītos. Taču, kad ražojoši objekti tiek būvēti pilsētas tuvumā, pašvaldībām ir aktīvi jāiesaistās to darbības izzināšanā. Neviens jau nestāsta, ka būs kaut kādas smakas, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj pilnībā neitralizēt smaku piesārņojumu. Tāpēc ir nepieciešami speciālistu atzinumi," uzsver domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš.

Kā veiksmīgu piemēru vides piesārņojuma novēršanā domes priekšsēdētājs min pirms dažiem gadiem noritējušo sabiedrisko apspriešanu par ūdeļu fermas būvniecību pilsētas tuvumā: "Vietējie iedzīvotāji ļoti aktīvi piedalījās un nolēma, ka vietā, kur tuvumā atrodas vasarnīcas, šādas fermas būvniecība nav pieļaujama. Pašvaldība nāca pretī uzņēmējiem un būvniecībai iecerēto zemi pašvaldības īpašumā samainīja pret mazāk apdzīvotu. Kompromisus ir iespējams rast jebkurā situācijā, ja vien ir divas ieinteresētas puses, kuras runā un risina problēmu."

Taujāti par iedzīvotāju ieinteresētību vides kvalitātes nodrošināšanā, pašvaldības pārstāvji atzīst – Saldus novada iedzīvotāji kļuvuši apzinīgāki un vairāk izglītoti. Tomēr, runājot par atkritumu šķirošanas kultūru, nenoliedz, ka tā varētu būt efektīvāka. "Novadā ir aptuveni 40 atkritumu šķirošanas punktu jeb laukumu. Pašlaik problēmas ir ar lielgabarīta atkritumiem. Tuvojoties Lielajai talkai, pašvaldība organizē akciju, kurā nedēļu pirms talkas pilsētas iedzīvotāji lielgabarīta atkritumus varēs vest uz konkrētu vietu un tos nodot bez maksas. Pašlaik pašvaldībā ir apstiprināti jauni saistošie noteikumi, un drīzumā tiks izsludināts jauns iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu visā novadā," informē domes izpilddirektors.

Jaunajos atkritumu saistošajos noteikumos atkritumu apsaimniekotājam paredzēts pienākums izveidot un uzturēt šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kurā no iedzīvotājiem pieņems šķirotos sadzīves atkritumus, tostarp nolietotās automašīnu riepas, lielgabarīta sadzīves atkritumus, piemēram, vecas mēbeles, iepakojumus un citus.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Noķert lielo zivi

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena