Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kalsnavas arborētumā izdzīvo stiprākie

"Mūsdienās vecāki bieži vien ir nevērīgi pret bērniem, labāk iedod atvasēm viedtālruni nekā aizved dabā. Taču, kad skolēni pabijuši pie mums – iepazinuši meža apsaimniekošanas pamatus, uzzinājuši, ka koksne tiek izmantota pat aspirīnā, iemācījušies atšķirt priedi no egles –, viņi pēc tam savus vecākus atved dabā," novērojis a/s Latvijas valsts meži (LVM) Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.

Arborētums (arbor – no latīņu val. – koks) ir izveidots 1975. gadā, atklāts 18. septembrī – Meža darbinieku dienā. Tā ir unikāla meža, dabas procesu izzināšanas vieta. Taksonu jeb dažādību skaita ziņā Kalsnavā apskatāma viena no lielākajām kokaugu kolekcijām Latvijā, kur 143 hektāru platībā vairāk nekā trim tūkstošiem taksonomisko vienību tiek veikti ilglaicīgi novērojumi par attīstību un piemērotību mūsu klimatam. Trīs tūkstoši nav koku, bet sugu, šķirņu, varietāšu un formu skaits, taču, ja skaitītu kokus – tie būtu vairāki desmiti tūkstošu stādu!

Vai šajā Vidzemes Centrālās augstienes kolekcijā izdzīvo stiprākie? «Jā, jo tā ir arborētuma būtība. Te augam jāpierāda sevi. Nekas netiek apsegts un lutināts, izņemot – pirmajās ziemās piesegts kāds eksotiskāks jaunstādiņš,» pasmaida Jānis Zīliņš. Kalsnavas arborētums ir ne tikai dabas tūrisma objekts, tam ir arī zinātniska, kultūrizglītojoša, saimnieciska un rekreatīva nozīme.

 

Māca saimniekot mežā

Kalsnavas arborētums ir kā milzu zaļš pagalms, kurā nozīmīga vieta atvēlēta vides izglītībai, – bērniem un viņu pedagogiem pieejama ārtelpa sasaistē ar bioekonomiku. Zaļā pagalma skolā mācību priekšmeti tiek iedzīvināti dabā, tajā iekļautas āra mācību spēles, kuras skolēni pēc tam var spēlēt savu skolu pagalmos. Šeit darbojas starptautiskā vides izglītības programma Izzini mežu, kā arī notiek meža izziņas ekspedīcijas No šūpuļa līdz šūpulim pa divus kilometrus garu taku. Tajās tiek pētīti meža izcirtumi, meklēti koku bojājumu cēloņi, iepazīts meža stādīšanas process, savukārt atsevišķās "stacijās" speciālistu uzraudzībā bērni var izraudzīties un nozāģēt jaunaudzes izkopšanas nolūkos nozāģējamos kociņus.

No kopējās arborētuma platības kokaugu stādījumi te aizņem 98 hektārus. Savukārt īpaši aizsargājamā 27 hektārus  plašajā  dabas teritorijā Slodas kolekcijas sastādītas ainaviskās grupās un rindās. Apmeklētāji Slodās var iepazīties ar ceriņu dārzu, rododendru mežu, peoniju dārzu un pīlādžu stādījumiem, bērniem vislabāk patīkot skujkoku labirints, kas ierīkots 2010. gadā.

 

Simt raganu slotu

Sākotnēji Slodās bijusi introdukcijas laboratorija, kur pieradinātas un adaptētas svešzemju kokaugu sugas  un šķirnes. Mēs apstājamies pie sniegrozēm, tās  uzzied, tiklīdz nokusis sniegs, un  droši vien  neko  nenojauš par  gaidāmo nākamo sniega kārtu (Kalsnavā  laikraksts Diena viesojās  9. maijā – red.). Latvijas stādaudzētājiem sniegrozes gan neesot  retums. Kas ir? Izrādās, jau no XX gadsimta 80. gadu sākuma arborētuma speciālisti nodarbojušies ar savvaļā sastopamo mutantu  formu jeb  skujkoku raganu slotu vākšanu  un   pavairošanu. J. Zīliņš  mūs  aizved pie  Maķedonijas jeb  Rumēlijas  priedes raganu slotas, kas atrasta Krāslavas parkā.  Piemēram, bērzam raganu slota  ir slimība,  kas  traucē pumpura attīstību, bet  Maķedonijas priedei tā izveidojusies kā ģenētiska mutācija, tāpēc sānzaru vai  galotnes dzinumi attīstās īpatnējā bumbveida formā. Neoficiālais jaunās formas nosaukums esot  Latgale, pavisam arborētumā ir vairāk nekā 100 dažādu raganu   slotu   potējumu, sēklaudžu,   kas  pavairoti no  dabā atrastajām slotām parastajās eglēs, priedēs vai lapeglēs, retumis arī balteglēs. 

 

Galvenais instruments

Arborētuma darbinieku galvenais darba instruments ir apjomīgas zināšanas dendroloģijā un   mežsaimniecībā, jo, kā teic J. Zīliņš,  šīs divas  nozares iet roku  rokā. "Vai ir  runa par  parastajām meža koku sugām vai par eksotiskajām vērtībām, jābūt nopietnām priekšzināšanām kokaugu bioloģijā. Arī sezonas  darbinieki tiek  apmācīti koku  kopšanā, stādīšanā un veidošanā. Tas ir smalks un laikietilpīgs darbs," uzsver arborētuma  vadītājs. Viņš gan  uzskata, ka  Latvijā  pietrūkst dendroloģijas speciālistu:  "Tādā  līmenī, lai sagatavotu speciālistus, dendroloģiju pie mums vairs nemāca. Nelielu kursu pasniedz tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē  un  Daugavpils Universitātē, sagatavojot biologus."

Līdz  1998. gadam arborētumā  norisinājies plašs zinātniskais darbs – speciālisti strādājuši introdukcijas laboratorijā, kur datējuši arī nokrišņu daudzumu un  gaisa  temperatūru. Piemēram, 2006. gada  11. janvārī rododendri te ziedējuši plus 10 grādos, taču  tajā  ziemā piemeklējis arī mīnus 32 grādus bargs sals. Nākamgad jūlijā gaisa temperatūra sasniegusi plus 38 grādus. "Arborētums kā dendroloģiskā kolekcija ir vērtīgs ar to, ka stādi pārcieš krasas laikapstākļu pārmaiņas. Turklāt Kalsnavā augiem ir ļoti īsa veģetācijas sezona - pavasaris iestājas vēlu, rudens - ļoti agri. Koki un krūmi nepaspēj nobriedināt dzinumus un sagatavoties ziemai, bet, ja izdzīvo Kalsnavā, izdzīvos arī citviet latvijā," saka J. Zīliņš.  

Pēdējo gadu Latvijas mīkstās ziemas kokaugiem esot nākušas par labu.  "Tādi krūmi, kas līdz šim Kalsnavā nav ziemojuši, pēdējos gados ziemas tomēr ir pārcietuši un izauguši līdz sala  zonai – diviem  metriem. Tomēr klimata pārmaiņu rezultātā varam sagaidīt, ka mūsu vērtīgākajiem  skuju  kokiem siltais  klimats  tomēr  nepatiks. Normāli  eglei,  priedei – jebkurai sugai – ir vajadzīgs miera periods  ziemā – nepieciešams laikus  doties pie miera un laikus  mosties," secina J. Zīliņš.

 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Noķert lielo zivi

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena