Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Par Cargo centra izveidi Jelgavas lidlauka teritorijā jau ir parakstīts nodomu protokols ar investoru no Ķīnas

Latvijai vajadzēs jaunus loģistikas centrus darbam ar Ķīnas kravām

Latvijai, kļūstot par jaunā Ķīnas un Eiropas projekta Zīda ceļš dalībnieci, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par jauniem intermodāliem loģistikas centriem, kuros varētu pārkraut un arī komplektēt no Ķīnas nākušās kravas un tālāk tās nogādāt citās Eiropas valstīs. Pašlaik reālākie projekti ir Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Saulkalnē Salaspils novadā un Cargo centrs Jelgavā. Par pēdējo jau parakstīts nodomu protokols ar Ķīnas investoru, un centrs varētu sākt darboties 2020. gadā. Savukārt par Rail Baltica loģistikas centru vēl notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, tāpēc projekts varētu tikt īstenots un pabeigts tikai pēc 2020. gada.

Abi loģistikas centri galvenokārt apkalpotu Ķīnas tranzīta kravas, turklāt iecerēts, ka tajos ne tikai notiktu pārkraušanas darbi, bet tiktu nodrošināti arī tādi augstas pievienotās vērtības pakalpojumi kā preču komplektēšana un kopā salikšana, kas nozīmē, ka šīs preces, kuras ražotas no Ķīnas izejmateriāliem, tālāk uz citām Eiropas valstīm jau dotos ar marķējumu: "Ražots Eiropas Savienībā".


Jābūt kravu plūsmai

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups stāsta, ka iecerētais Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Saulkalnē atradīsies stratēģiski nozīmīgā vietā, kur krustosies divas dzelzceļa sistēmas (divi sliežu platumi) – tā dēvētais Krievijas sliežu platums un tā dēvētais Eiropas sliežu platums. Jaunais centrs ne tikai savienos minētās dzelzceļa sistēmas, bet arī nodrošinās savienojumu ar sauszemes ceļiem, pa kuriem tālāk kravas varēs nogādāt gan uz Rīgas lidostu, gan Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu. Līdz ar to no Ķīnas pa dzelzceļu piegādātās kravas no Saulkalnes loģistikas centra tālāk varēs nosūtīt saņēmējiem gan pa sauszemes, gan pa jūras ceļiem, gan arī izmantojot aviosatiksmi. 

Maldups uzsver, ka galvenais tirgus, uz kuru Latvija orientējas Ķīnas preču piegādē, ir Ziemeļvalstis ar 26,4 miljoniem klientu. Plānots, ka no loģistikas centra preces uz jebkuru vietu Skandināvijā varēs nogādāt 24 stundu laikā. Kravas no Ķīnas cauri Latvijai ietu tranzītā ar konteinervilcienu no Ķīnas uz Vācijas ostas pilsētu Dīsburgu. Jaunajā centrā plānots sniegt tādus pakalpojumus kā kravu pārkraušana, preču konsolidācija, preču pārpakošana, muitas dokumentu noformēšana, preču glabāšana, kravas stāvokļa kontrole. "Plānots, ka galvenais Rail Baltica loģistikas centra finansējums būtu privātās investīcijas. Satiksmes ministrija ir izteikusi piedāvājumu šajā projektā piedalīties investoriem no Ķīnas, tāpat arī investoriem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī Dīsburgas ostai. Taču nav izslēgts, ka šajā projektā varētu piedalīties vēl kāds investors, piemēram, no Krievijas un Kazahstānas," stāsta Maldups. 

Viņš arī min, ka visa kopējā teritorija, kas tiek piedāvāta investoriem, ir 400 hektāru un kopējās plānotās investīcijas ir 82,5 miljoni eiro. Tiesa, zeme, uz kuras atradīsies jaunais loģistikas centrs, ir privāta. Tas, vai valsts to atpirks, būs atkarīgs no vienošanās ar investoriem, respektīvi, no tā, vai investori vēlēsies zemi iegādāties savā īpašumā vai īrēt, vai darījumu vēlēsies slēgt ar valsti kā zemes īpašnieku vai ar privātpersonām. 

Jānorāda, ka pašlaik ir izteikti piedāvājumi potenciālajiem investoriem, taču konkrētas vienošanās par investīciju veikšanu vēl nav panāktas. Maldups uzsver, ka investoru interese lielā mērā būs atkarīga no tā, vai viņi redzēs stabilu un regulāru kravu tranzīta plūsmu no Ķīnas cauri Latvijai, jo neviens privāts investors nevēlēsies ieguldīt vairākus miljonus eiro projektā, par kura atdevi nav skaidrības. 
Satiksmes ministrijas pārstāvis atšķirībā no Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Normunda Krūmiņa uzskata, ka primārais ir kravu plūsma, kas rada pieprasījumu pēc loģistikas centriem, nevis otrādi. Kā piemēru Maldups min Lietuvu, kas uzbūvējusi intermodālus termināļus gan Viļņā, gan Kauņā, kuros "pašlaik tā īsti nekas nenotiek, jo nav kravu, kuras apkalpot". Maldups arī piebilst, ka problēma ir piepildīt konteinerus ar precēm, kas dosies no Eiropas uz Ķīnu, jo šajā virzienā preču plūsma ir ievērojami mazāka nekā no Ķīnas uz Eiropu.


5000 darbavietu

To, ka jaunais loģistikas centrs varētu būt ļoti nozīmīgs ekonomiskais ieguvums visam novadam, Dienai apstiprina Salaspils pašvaldības mērs Raimonds Čudars (Vienotība) un teic, ka tajā līdz ar saistītajiem pakalpojumiem kopumā varētu būt līdz 5000 darbavietām, kas dubultotu pašlaik pieejamo darbavietu skaitu. Taujāts, vai novada iedzīvotāji atbalsta šāda centra izbūvi, vai nav risks, ka tas varētu tikt noraidīts sabiedriskajā apspriešanā, Čudars norāda, ka iespējamais loģistikas centrs jau bijis ieplānots Rail Baltica trases sabiedriskās apspriešanas laikā un projekts nav ticis noraidīts. Vienlaikus Salaspils novada domes priekšsēdētājs gan piebilst, ka pagaidām par projekta īstenošanu ir ļoti maz skaidrības, piemēram, nav skaidrs, vai un kā notiks zemju atpirkšana. Iecerētajā areālā ir tikai privātas zemes, tiesa, tur nav māju, tās pārsvarā ir lauksaimniecības zemes un meži. Čudars teic, ka pašvaldības iesaiste projektā varētu būt sniegtie siltumapgādes pakalpojumi, kā arī teritorijas pieslēgšana centralizētajai kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmai. 

"Es ļoti ceru, ka līdz projekta īstenošanas nobeigumam tiks pieņemtas izmaiņas nodokļu politikā un pašvaldībai arī būs kāds labums no tās teritorijā notiekošajām ekonomiskajām aktivitātēm, jo pašlaik mēs iegūtu tikai ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šāds projekts noteikti ietekmēs mūsu novada dzīves telpas kvalitāti, tādēļ ceru, ka tiks pieņemtas izmaiņas, lai pašvaldībām pienāktos arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa," skaidro Čudars.


Lidlauka otrā dzīve

Ar Rail Baltica loģistikas centru šobrīd nav tikts tālāk par piedāvājumu izteikšanu potenciālajiem investoriem, savukārt par Jelgavas Cargo centra izveidi jau ir parakstīts nodomu protokols ar investoru no Ķīnas, kura vārds gan vēl publiski netiek atklāts, Dienai stāsta topošā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un projekta iniciators Jurijs Šabašovs. Centra teritorija būs 500 hektāru, un plānotās investīcijas – 1,5 miljardi eiro. Teritorija atradīsies bijušajā Jelgavas lidostā, kas pašlaik tiek izmantota privātās aviācijas vajadzībām. 

"Jelgava par jaunā loģistikas centra atrašanās vietu tika izvēlēta tādēļ, ka tur ir gan dzelzceļš, gan automaģistrāle, netālu ir lidosta Rīga, tāpat ir līdzīgi attālumi gan līdz Liepājas un Ventspils, gan Tallinas un Klaipēdas ostai. Jaunajā centrā būs arī ražojošas rūpnīcas preču komplektēšanai, tāpat būs kuģu un vilcienu apkopes un remonta vietas," stāsta Šabašovs. Cargo centrs līdz ar saistītajiem pakalpojumiem – mācību centrs loģistikas darbiniekiem, jauna dzīvojamā rajona ar infrastruktūru un komunikācijām attīstība darbiniekiem un viņu ģimenēm – nodrošinās ap 8000 darbiniekiem. Turklāt projekts paredz atbalsta infrastruktūras – dzelzceļa, automaģistrāļu un tiltu – attīstību. Cargo centru plānots izbūvēt līdz 2020. gadam, taču tā īstenošana notiks pakāpeniski un tiks sadalīta vairākos posmos – kravu termināļa izbūve, loģistikas parka un industriālā parka izveide. Šabašovs teic, ka plānotā termināļa jauda ir tāda, lai vienlaicīgi spētu apkalpot septiņus pilnus konteineru vilcienus. Topošā centra galvenie klienti būs dzelzceļa kravu operatori, loģistikas kompānijas un vairumtirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi. 

Taujāts, vai nebaidās, ka kravu no Ķīnas nebūs pietiekami daudz, lai Latvijas mērogiem grandiozais centrs atmaksātos, Šabašovs atbild noliedzoši un akcentē, ka investors ir kravu nosūtītājs, kas līdz ar investīciju veikšanu loģistikas centrā būs ieinteresēts rūpēties arī par pietiekamu kravu plūsmu. Šabašovs uzsver, ka Cargo centrs Jelgavā kravu piegādē neorientēsies tikai uz Skandināviju, bet visu pasauli. To, kur kravas būs jānogādā, noteiks nosūtītājs. Šabašovs uzsver, ka Cargo centrs būs nozīmīgs loģistikas spēlētājs visā Baltijas jūras reģionā.

Top komentāri

Ekonomists 2000
E
Ķīnas kravu apstrādei būvē milzu centru pie Minskas. Mums var tikt vien pārpalikumi. Un RB nekādas Ķīnas kravas nepārvadās. Tam nu jābūt skaidram, paskatoties kartē. Uz Jelgavas lidlauku var skatīties mazliet cerīgāk- kaut kur taču jāizkrauj pieaugošā preču plūsma no alibaba.com utt. veikaliem.
ARGO
A
Cik var tiem komunistiem kalpot?
NuuJaa
N
Latvijai vajadzēs jaunus "valdibas loceklus kuri proti domat"
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses