Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kalvītis atkārtoti pārvēlēts LHF prezidenta amatā

Aigars Kalvītis atkārtoti pārvēlēts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta amatā, ziņo LHF.

Uz ikgadējo LHF kongresu pulcējās 54 biedri, no kuriem balsstiesības bija 44. Sākotnēji balsstiesīgo biedru skaits bija 36, bet kongresa laikā biedri savā pulkā uzņēma vēl astoņas organizācijas, tostarp Latvijas hokeja veterānu biedrība.

Kongresam tuvojoties beigām, ģenerālsekretārs un valdes loceklis Viesturs Koziols par prezidenta amata kandidātu izvirzīja Kalvīti. Neviens cits kandidāts netika pieteikts un LHF biedri viņu vienbalsīgi iebalsoja amatā atkārtoti. Lai arī neviens biedrs neatturējās un nebalsoja pret, ziņu aģentūra LETA novēroja, ka Oskars Bārtulis savu biļetenu nepacēla.

Vēlāk Kalvītis izvirzīja 12 valdes locekļu kandidātus, kuru starpā bija jau līdzšinējās valdes amatpersonas Valentīns Bļugers, Koziols, Māris Martinsons, Armands Šteinbergs, Edgars Jansons, kā arī Ralfs Bukarts. Četri kandidāti tika virzīti arī no saviem klubiem. To vidū bija Prizma pārstāvis Miks Dzindulis, Oskars Mors (Liepāja), Andis Pikāns (Kurbads) un Aivars Zeltiņš (Jelgava).

Tāpat uz valdes locekļa amatu kandidē Edgars Buncis un Oļegs Sorokins, kuri līdz šim bija valdes locekļa kandidāti.

LHF valdē var tikt apstiprināti seši locekļi.

Kalvītis par LHF prezidentu tika ievēlēts 2016.gada 7.oktobrī, kad negaidīti no amata tika gāzts Kirovs Lipmans. Kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no 2016.gada kongresa darba punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.

Tikmēr jaunajā LHF valdē tika ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons. Savā pirmajā sēdē valde par organizācijas viceprezidentu un ģenerālsekretāru apstiprināja Viesturu Koziolu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas "Vienoti Latvijai" saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.

No 2010.gada novembra līdz 2015.gada septembrim viņš bija Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs. Pašlaik Kalvītis ir a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

(papildināta visa ziņa)

Top komentāri

Itamars Toledano
Šis ruksis, pirms šo pasauli atstās, vēl daudzas vietas pietaisīs. Un valstī cūkas netrūkst, kas šim mēslam radnieciskas jūtas.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Veiksmīga simbioze vārtos

Jonasa Korpisalo un Elvja Merzļikina sniegums ļauj Kolumbusas Blue Jackets tikt Stenlija kausa izcīņā.

Hokejs

Vairāk Hokejs


Basketbols

Vairāk Basketbols


Futbols

Vairāk Futbols


Teniss

Vairāk Teniss


Volejbols

Vairāk Volejbols


Motoru sports

Vairāk Motoru sports


Vieglatlētika

Vairāk Vieglatlētika


Riteņbraukšana

Vairāk Riteņbraukšana


Ziemas sports

Vairāk Ziemas sports


Citi

Vairāk Citi