Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Par motoriem, paaudzēm un vīrusiem

Kā tur bija? Viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus. Vīrusa kontekstā (kurš pēdējos mēnešos piesaukts tik bieži, ka kaut kā vairs neceļas roka to dēvēt par ''jauno'') šis apgalvojums gan, protams, kādam var skanēt ciniski. Gana daudz drūmās statistikas tas nesis.

Tomēr, šķiet, neviens neiebilst, ka uz kopējā fona Latvijā pirmos krīzes mēnešus un ārkārtējo stāvokli būsim pārdzīvojuši gana mierīgā gaisotnē. Un, kamēr valdībā un speciālistu rindās mēģina rast kompro­misus starp joprojām nepieciešamajiem ierobežoju­miem un ekonomikas celšanu, par pirmajiem secinājumiem dažādās jomās jau varam runāt. Ne tikai par kļūdām un ''ko vajadzēja citādi''. Arī par to, kas izrādījās veiksmīgi un ko varbūt vērts ieviest vai saglabāt turpmāk – ''jaunajā normālajā'' pasaulē.

Cik no tā visa sapratīs vēl nākamā paaudze, un vai arī tai liksies, ka, piemēram, koronas laika virtualitātes bumā radītā e-Saeima ir kaut kas nepieredzēts, par ko dedzīgi iestāties vai kam kaislī­gi pretoties, jau cits jautājums. Jo varbūt pēc visām šī laika X un Y paaudzēm, pēc mileniāļiem, hipste­riem un vechipsteriem nāks kāda C jeb kiberpaau­dze un tai vispār visa pasaule rādīsies vienos vienī­gos pikseļos. Vai varbūt, taisni otrādi, – pēkšņi notiks atgriešanās pie dabas, aizgriešanās no tehnoloģijām, krass pavērsiens pretējā virzienā, nevēlēšanās turpināt iepriekš iegriezto ratu. Tā jau tas notiek – ti­kai tādā mūžīgā zobratu kustībā, berzē un pretkustī­bā var izveidoties arī kāds kopā funkcionējošs mehānisms. Un tad pietiek ar kādu pavisam mazu dzirksteli, lai motors darbotos, iekauktos un parautu uz priekšu visus: gan tos, kas uz to mērķtiecīgi gājuši un cerējuši, gan tos, kas it nemaz nav tam gatavi.

Bet ko nu par tik filozofiskām pārdomām! Vasara sākusies, jūra viļņojas pirmās peldes dzestrumā, un saule pēc tam patīkami kņudina ādu, ļaujot domām skaidroties un novērtēt visu apkārt notiekošo jau ar vēsāku galvu. Vīruss vairs nav pirmā un vienīgā ziņa. Vai tas nozīmē, ka esam kļuvuši stiprāki par to? Diezin vai. Bet pieveicis mūs tas arī nav. Un jau tā ir ļoti laba ziņa.

 

Šīs SestDienas, 5. – 11. jūnija, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Baltais kubs ar dzīvajām sienām. Nacionālā teātra aktieris Kaspars Zvīgulis par X paaudzi, runājošajiem skatītājiem un virtuālo izrāžu priekšrocībām.

PASAULĒ. Vīzija par ienākumiem visiem. Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde atkal ir aktualizējusi jautājumu par universālā jeb beznosacījuma pamata ienākuma iespējamo ieviešanu. Sabiedrības vairākumam ideja līdz šim gan nav šķitusi pieņemama, tomēr nav izslēgts, ka pakāpeniski noskaņojums varētu arī mainīties.

KRĪZES MĀCĪBAS. Maskas, slimnīcas un skarbi lēmumi. Vai rīkosimies citādi, ja nāks jaunā koronavīrusa izplatības otrais vilnis? SestDiena apzina krīzes laikā veselības nozarē gūtās mācības.

TUVPLĀNĀ. Pavizināties nekad nav gribējis. Pieckārtējais pasaules čempions blakusvāģu motokrosā Kristers Serģis turpina tirgot motociklus un to aksesuārus, ir Ķeguma trases Zelta zirgs īpašnieks, kā arī solo klases braucēja Paula Jonasa menedžeris. Uz blakusvāģu motocikla Serģis nav sēdies teju desmit gadu. Mans mērķis nekad nav bijis pavizināties, vienmēr esmu gribējis uzvarēt – saka viņš.

LAIKA MAŠĪNA. Kur palikusi pirmā nacionālā opera? Agrāk nebūtu iedomājies, ka Baņuta mani kādreiz tik ļoti ieinteresēs un raisīs arī individuālu līdzpārdzīvojumu par to, kādēļ šī spožā pērle Latvijas mūzikas kultūrā šodien ir tik nepelnīti aizmirsta. Kā oficiāls piemineklis ar ierasto formulējumu – mūsu pirmā nacionālā opera – tā, protams, kultūrtekstos joprojām pastāv. Bet pirms sešiem gadiem, gatavojoties starptautiskai konferencei Lietuvā, Baņuta pēkšņi apžilbināja ar nez kādēļ ēnā sen aizgājušu stāstu, kurā ne tikai lieliskā mūzika, bet arī librets izgaismojas tik negaidītās dažādu kultūratsauču šķautnēs!

MĀKSLINIEKA SKATS. Atsevišķu gleznu ganu plikstiņam! Māksliniece Kristīne Kutepova par lillā krāsu, zvaigžņu zagļiem un gājienu pa kvēlojošām oglēm.

CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Sirreāli un ar hiēnām. Senās Abesīnijas jeb mūsdienu Etiopijas austrumu pusē ir pilsēta, kas atmiņā iespiežas uz ilgu laiku, – Harera. Tā veidojusies kā islāma bastions Āfrikas vidienē, apaugusi ar arābu kultūrslāni un piesaistījusi izcilus pasaules radošos ģēnijus. Apdzejota, noslēpumaina, maģiskiem rituāliem apvīta, tā dzīvo savu savrupo dzīvi – starp dažādiem gadsimtiem.

Kā arī ŠONEDĒĻ, TĪKLOS, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ĒSTMĪLIS SIRO, ZIRNIS ĒD, SestDienas  VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Tulkojums
T
"nevēlēšanās turpināt iepriekš iegriezto ratu" - nevēlēšanās būt par truli blējoša aitu bara dalībnieku, ko elites pārstāvji dzen... paši nezinot, kur... .
Hmmm
H
Par motoriem, padauzām un vīrusiem.
Kā ir
K
Runājot nepagriezas mēle, un rakstot necelas roka?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Trīs mūžības(2)

Uz mūžīgiem laikiem, teikts Latvijas un Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas 1920. gada 11.augusta miera līgumā, Krievija atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras tai piederēja a...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata