Laika ziņas
Šodien
Migla

Ērkšķainais ceļš uz Expo

Šogad oktobra beigās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā sāksies izstāde Expo 2020. To, ka Latvija šajā izstādē piedalīsies, Ministru kabinets nolēma jau 2017. gada nogalē. Tomēr 2019. gada rudenī izskanēja runas, ka mūsu valsts dalība vērienīgajā pasākumā tomēr ir apdraudēta. Vēl novembra beigās tika pieļauts, ka Latvija izstādē varētu piedalīties bez sava paviljona.

Decembra vidū ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) savas AAE vizītes laikā žurnālistiem tomēr apliecināja, ka Latvijai savs paviljons būšot – tas gan, visticamāk, tikšot īrēts. Skaidru atbildi, kādēļ virzīšanās uz dalību šajā Expo Latvijai notikusi tik saraustīti, atliekot svarīgus darbus gandrīz uz pēdējo brīdi, neviens nesniedz. Šeit gan jāatgādina, ka mūsu valstij jau iepriekš bijušas aizķeršanās ar dalību Expo izstādēs, un, piemēram, 2015. gada izstādē, kas notika Milānā, Latvija pēdējā brīdī tomēr izlēma nepiedalīties. Saistībā ar iztērētajiem valsts līdzekļiem, gatavojoties šai izstādei, joprojām notiek tiesvedība.
 

Sniegtās iespējas

Pasaules izstādes notiek Starptautiskā izstāžu biroja (BIE) pārvaldībā. Pasaules izstādes jeb World Expo tiek organizētas reizi piecos gados un ilgst līdz sešiem mēnešiem. Savukārt specializēto Expo izstāžu norise nepārsniedz trīs mēnešus, un tās tiek rīkotas starp World Expo.

Expo izstāde Dubaijā sāksies 20. oktobrī, un plānots, ka tajā piedalīsies 192 valstis. Expo 2020 Dubaijā būs pirmais pasaules Expo, kas norisināsies MEASA valstu (Tuvie Austrumi, Āfrika, Dienvidāzija) reģionā. Iecerēts, ka izstādi apmeklēs 25 miljoni viesu, no kuriem 70% ieradīsies no ārpus AAE, kas būs lielākais starptautisko viesu skaists.

Šī reģiona sniegtās plašās iespējas izceļ Latvijas vēstnieks AAE Atis Sjanīts. Viņš norāda, ka tad, ja Latvija tomēr nolemtu izstādē nepiedalīties, tas iedragātu attiecības ne tikai ar AAE, bet arī ar citām šī reģiona valstīm. Viņš atzīmē, ka izstādē plāno piedalīties lielākā daļa pasaules valstu, tajā skaitā dalību ir apstiprinājušas arī Igaunija un Lietuva. Ar saviem paviljoniem pirmo reizi Expo vēsturē plāno piedalīties pat visas Āfrikas valstis, tādējādi Latvijas nepiedalīšanās noteikti tiktu uztverta negatīvi. Sjanīts piekrīt arī ekonomikas ministram, kurš paudis, ka atteikšanās piedalīties izstādē varētu nozīmēt pat diplomātisko attiecību faktisku saraušanu.

Nemiro gan uzsver, ka Latvijas dalībā ir ieinteresēta arī pati AAE puse. To pašu Dienai apliecina arī Latvijas sadarbības koordinators Madžeds el Suvaidi. Viņš stāsta, ka AAE ir gatavi meklēt labāko risinājumu ikvienas valsts dalībai izstādē un vēlas, lai tajā piedalās arī Latvija. Mūsu valstij paredzētais risinājums – paviljona būvniecība no AAE puses, Latvijai to vēlāk īrējot, – būšot unikāls. Tomēr svarīgākais esot tas, ka Latvija apliecinājusi vēlmi piedalīties, tādēļ AAE puse nākusi pretim. 

Viņš pastāsta, ka īrei sākotnēji bijuši pieejami 15 paviljoni, kas izīrēti jau pirms kāda laika. Tāpat aptuveni 80–90 valstu savus paviljonus būvēs pašas, bet vēl daļai jaunattīstības valstu organizatori paviljonus uzbūvēs bez maksas.


Raibā vēsture

Valstu paviljoniem jābūt gataviem līdz jūlija beigām, un, lai arī decembra vidū par Latvijas paviljona konceptu, izmaksām un saturu bija vairāk neskaidrību nekā zināmā, iesaistītie ir pārliecināti, ka visu var izdarīt attiecīgajos termiņos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 2017. gadā veiksmīgi noorganizēja Latvijas dalību Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, un organizācijai tika piedāvāts kļūt par organizatoru dalībai Dubaijas izstādē. Tomēr pats līgums ar LTRK tika noslēgts tikai 2018. gada nogalē, kad Latvija arī varēja sākt reālu gatavošanos izstādei. Pagājušā gada oktobra beigās valdība līgumu ar LTRK Ekonomikas ministrijai uzdeva lauzt.

Lai arī pagājušā gada nogalē tika iesniegts pat Latvijas paviljona dizaina gala projekts, vēl novembra beigās Nemiro pieļāva, ka mūsu valsts dalība izstādē varētu notikt tikai ar savu stendu, nevis paviljonu. Decembra vidū gan tapa skaidrs, ka Latvija gatavojas piedalīties ar paviljonu, bet tā dizainu plānots vēl pamainīt. 

Latvijai paviljonu īrējot, ievērojami tikšot samazinātas arī dalības izmaksas, tomēr nosaukt konkrētu skaitļus Nemiro izvairās. Sākotnēji no valsts līdzekļiem dalībai šajā izstādē kopumā tika atvēlēti 4,2 miljoni eiro. Nemiro uzsver, ka visa līdz šim izlietotā nauda ir iztērēta atbilstoši likumam un vajadzībām, ļaujot Latvijai virzīties uz veiksmīgo dalību Expo 2020. Runāt par naudas iespējami nelietderīgu iztērēšanu varētu tikai tādā gadījumā, ja Latvija izstādē tomēr lemtu nepiedalīties.

Tomēr to, kādēļ viss nonācis tik tālu, ka Latvijas dalība izstādē bija zem lielas jautājuma zīmes, īsti skaidrības nav. Nemiro atgādina, ka iepriekš Latvijai ar dalību World Expo jeb "lielajos" Expo gājis dažādi. "Būsim līdz ar to godīgi – ierēdņi, skatoties uz šo procesu, ir ļoti skrupulozi un uzmanīgi. Iedomājieties, ko tas nozīmē – būvēt māju vai paviljonu Latvijā, kur mēs zinām vismaz būvnormatīvus, izmaksas un zinām, kā tās var pieaugt. (..) Šeit mēs būvējam AAE, līdz ar to tas rada vairākas tādas situācijas," stāsta ministrs. Tieši tādēļ, lai "tādas situācijas" vairs neatkārtotos, no Latvijas puses būs deleģēts arī komisārs, kas uzraudzīs, lai visi procesi turpmāk norit raitāk. 

Jāatgādina, ka Latvijai ar dalību izstādēs patiešām gājis dažādi. LTRK bijusi atbildīgā par Latvijas dalību dažāda mēroga Expo izstādēs 1992., 1993., 1998. un 2017. gadā. 

Par pirmo nozīmīgāko Latvijas dalību varētu uzskatīt 2000. gada pasaules Expo Vācijas pilsētā Hannoverē. Nākamajā "lielajā" Expo 2005. gadā, kas notika Japānas pilsētā Aiči, Latvija nepiedalījās. Sākotnēji gan mūsu valsts dalība bija plānota, bet divas reizes tika nokavēts pieteikšanās termiņš, un Latvijas līdzdalība tika atcelta, valdībai to pamatojot ar pārāk augstām izmaksām. 

Savukārt pirmais nopietnākais tracis saistīts ar Latvijas dalību 2010. gada pasaules Expo Šanhajā. Latvija izstādē piedalījās, par to atbildīgai esot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Skandālu gan izraisīja uzņēmuma Aerodium paziņojums, ka toreizējais LIAA direktors Andris Ozols uzņēmumam pieprasījis kukuli par valsts atbalstu Latvijas paviljona celtniecībā un uzturēšanā. Savukārt Ozols Aerodium bija apsūdzējis naudas izspiešanā. Lai arī Ekonomikas ministrija sāka pārbaudi, Ozola vainai apstiprinājums netika gūts.  

Tikmēr saistībā ar Latvijas nenotikušo dalību 2015. gada World Expo Milānā tika ierosinātas divas krimināllietas. Toreiz Latvijas dalībai izstādē tika izveidota īpaša komandītsabiedrība Expo 2015. Tajā viens no dalībniekiem bija pasākumu rīkotājs Positivus Event, un tieši pret Ģirtu Majoru, kurš ir Positivus festivālu rīkotājs, šobrīd notiek tiesvedība. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka apsūdzības ieskatā uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 tūkstošus eiro. Pats Majors sev izvirzītās apsūdzības neatzīst.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Milānas Expo ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī Ekonomikas ministrijas amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas