Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Pieclatnieka, grafiku un ģerboņa meistars. LNMM skatāma plaša Riharda Zariņa daiļradei veltīta izstāde

Rihards Zariņš, latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicējs, ir ļoti daudzpusīgs, unikāls mākslinieks. Viņa radītās stājgrafikas, Latvijas ģerbonis, naudaszīmju dizains, ekslibri, plakāti, pastmarkas, trīs Latvju rakstu sējumi, karikatūras utt. – tas viss nu apkopots un iepazīstams vērienīgā izstādē Rihards Zariņš (1869– 1939). Ko Latvijas meži šalc, kas līdz 25. oktobrim skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā.

Izstādes nosaukumā minētā ofortu sērija Ko Latvijas meži šalc, tāpat kā krāsainā oforta lapa Dzejnieka kaps, ir starp Riharda Zariņa daiļrades būtiskākajiem sasniegumiem, kļūstot par mākslinieciski augstvērtīgu latviešu nacionālās mākslas apliecinājumu daudzos starptautiskos projektos, izstādes pieteikumā raksta tās kuratore Marita Bērziņa, LNMM Grafikas kolekcijas glabātāja. Stājgrafikai mākslinieka daiļradē ir būtiska vieta, un tās nozīmīgākā daļa pārstāv nacionālā romantisma un simbolisma tradīcijas, ko vēlāk papildināja arī jūgendstila elementi. «Kompozīcijās bieži risināta latviešu mitoloģijas, teiksmainās vēstures un folkloras tematika. Darbu izpildījumā vērojams gan ornamentāla dekoratīvisma, gan reālistiska tēlojuma paņēmiena lietojums, kas var apvienoties arī vienā kompozīcijā," stāsta Marita Bērziņa.

Vidzemnieks Rihards Zariņš mākslinieka amatu apguva Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, pēc tam zināšanas papildināja, mācoties pie atzītiem meistariem Berlīnē, Minhenē, Vīnē, Parīzē. Vēlāk Latvijā viņš izveidoja un ilgstoši (1921–1936) arī vadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu. Izstādē LNMM atsevišķa sadaļa veltīta arī šīs meistardarbnīcas audzēkņu darbiem.

Līdzīga mēroga nopelni kā nacionālās grafikas skolas izveidē R. Zariņam pienākas arī saistībā ar Latvijas ģerboni un naudaszīmēm. Kad 1919. gadā mākslinieks no Pēterburgas, kur bija strādājis Valstspapīru spiestuvē un radījis izsmalcinātu cara rubļu dizainu, atgriezās jaundibinātajā Latvijas Republikā, viņš te kļuva par Latvijas Valstspapīru spiestuves izveidotāju un pārvaldnieku. "R. Zariņam uzticēja valstiski nozīmīgus pasūtījumus. Kopā ar grafiķi Vilhelmu Krūmiņu viņš 1921. gadā izstrādāja Latvijas valsts ģerboņa heraldisko risinājumu. Naudaszīmju dizainā viņa augstākā virsotne ir 1929. gadā radītā piecu latu sudraba monētas kompozīcija ar tautumeitas tēlu, kas kļuvis par savdabīgu neatkarīgas, brīvas Latvijas simbolu," raksta Marita Bērziņa.

Plašo izstādi LNMM, kas sniedz ieskatu visās Riharda Zariņa radošās darbības nozarēs vairāk nekā 40 gadu garumā, papildina priekšmeti no dažādu muzeju krājumiem, tāpat apjomīga Zariņu dzimtas fotoattēlu kolekcija un citas liecības.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja