Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pēkšņas nāves iemesli darbā – nepietiekama veselības kontrole un pavirša attieksme pret simptomiem

Eksperti iesaka būtiski pilnveidot darbinieku obligātās veselības pārbaudes procesu

Nodarbinātie darba vietās tiek pakļauti tādiem darba vides faktoriem kā darbs nakts maiņās, regulārs virsstundu darbs un tamlīdzīgi, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida ieradumiem var veicināt nodarbināto mirstību no, galvenokārt, sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt, galvenie pasākumi – kvalitatīvi veikts darba vides riska novērtējums un tam pakārtota, kvalitatīvi veikta obligātā veselības pārbaude, kas varētu identificēt riska grupu nodarbinātos un nepieļaut to turpmāku nodarbinātību konkrētos apstākļos, vairākos gadījumos netiek realizēti vai to realizācija nav veikta maksimāli efektīvi.

Šādi ir būtiskākie ekspertu secinājumi pēc Valsts darba inspekcijas uzdevuma veiktajā pētījumā "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā", ko no 2017. gada 1. septembra līdz šā gada maijam veica personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta. Eksperti analizēja letālos nelaimes gadījumus darba vietā, kuru cēlonis saskaņā ar ārstu komisijas arodslimībās atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts jeb nodarbinātais miris darba vietā.

Nepietiekama veselības aprūpe

Kopš 1950. gada paredzamais mūža ilgums visā pasaulē ir pieaudzis vairāk nekā par trim gadiem dekādē, un 2015. gadā tas bija 71,4 gadi. Šobrīd 29 pasaules valstīs vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 80 gadi vai vairāk un 12 pasaules valstīs tas pārsniedz 82 gadus. Dzīves ilguma palielināšanās ir cieši saistīta ar veselības un ar veselību saistītu programmu attīstību, taču joprojām ir novērojamas lielas atšķirības valstu un dzimumu dalījumā.

2015. gadā Latvijā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums bija 69,7 gadi vīriešiem un 79,5 sievietēm, kamēr Eiropas Savienībā šie rādītāji bija attiecīgi 77,9 un 83,3 gadi. Veselīgi nodzīvotie gadi sievietēm un vīriešiem bija attiecīgi 54,1 un 51,8, kas ir mazāk nekā vidēji ES – 63,3 un 62,6 gadi. 2015. gadā visbiežāk sastopamie Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņi bija sirds un asinsvadu slimības  – 814 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēkiem jeb 57% no visiem, un onkoloģiskās slimības (300 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēkiem jeb 21% no visiem), kas attiecīgi bija otrais un trešais augstākais rādītājs ES.

Iedzīvotāju vispārējās veselības stāvoklis, ar to saistītie dzīvesveida faktori, veselības paradumi, piekļuve veselības aprūpei, vecumstruktūra, u.tml. var būt kā cēlonis nāves gadījumu bez acīmredzamām traumām īpatsvara pieaugumam.

Analizējot notikušos letālos nelaimes gadījumus bez acīmredzamām traumām absolūtajos skaitļos nozaru griezumā, secināts, ka visvairāk letālu nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gadam reģistrēti četrās nozarēs:

- transporta un uzglabāšanas un apstrādes rūpniecības nozarē – katrā nozarē 18 gadījumi (14,5 % no kopējā letālu nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām skaita);

- būvniecības nozarē – kopumā 15 gadījumi (12,1%);

- valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – kopumā 12 gadījumi (9,7%).

Lai noteiktu, kurā no nozarēm ir vislielākais reģistrēto nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām īpatsvars, tika aprēķināts to vidējais skaits uz 100 000 attiecīgajā nozarē nodarbinātajiem. Latvijā vidējais letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām skaits ir 6,2 uz 100 000 nodarbinātajiem. Turklāt četrās nozarēs šis rādītājs ir lielāks par vidējo:

- ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija – 28,8 nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem;

- ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 14,1 nelaimes gadījums uz 100 000 nodarbinātajiem;

- administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība – 9 nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem;

- operācijas ar nekustamo īpašumu – 8,7 nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem.

No 2012. gada līdz 2017. gadam kopumā Valsts darba inspekcija izmeklēja 453 letālos nelaimes gadījumus darba vietā, no kuriem 192 bija saistīti ar darba vides faktoru iedarbību, bet 226 – bez acīmredzamām traumām. 35 no tiem bija letālie nelaimes gadījumi darbā, kas izmeklēšanas rezultātā tika atzīti par nesaistītiem ar darba vides faktoru iedarbību un bija tiešā cēloņsakarībā ar to, ka bojāgājušais lietojis alkoholu, izdarījis pašnāvību vai nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, tajā skaitā pārtraukumā. Kopā 49,9% bija letālie nelaimes gadījumi bez acīmredzamām traumām, kas ir gandrīz puse no visiem letāliem nelaimes gadījumiem valstī

2017. gadā Valsts darba inspekcija izmeklēja 37 letālus nelaimes gadījumus darba vietā, kas nav saistīti ar darba vides faktoru iedarbību, no kuriem 33 (89,2 %) bija letāli nāves gadījumi bez acīmredzamām traumām un četri – tiešā cēloņsakarībā ar to, ka mirušais lietojis alkoholu, izdarījis pašnāvību vai nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, tajā skaitā pārtraukumā.

2016. gadā Valsts darba inspekcija izmeklēja 39 letālus nelaimes gadījumus darba vietā, kas nav saistīti ar darba vides faktoru iedarbību, no kuriem 36 (92,3 %) bija letāli nelaimes gadījumi bez acīmredzamām traumām un trīs – tiešā cēloņsakarībā ar to, ka mirušais lietojis alkoholu, izdarījis pašnāvību vai nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, tajā skaitā pārtraukumā.

Savukārt 2015. gadā tika izmeklēti 55 letāli nelaimes gadījumi darba vietā, no tiem 48 (87%) bijuši nāves gadījumi bez acīmredzamām traumām, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem. 2014. gadā Valsts darba inspekcija reģistrēja 51 nāves gadījumu bez acīmredzamām traumām.

Neskatoties uz to, ka šie nelaimes gadījumi tika reģistrēti kā ar darba vidi nesaistīti, darba vides faktoru ilgtermiņa ietekme uz indivīda veselību nav noliedzama, piemēram, psihoemocionālie riski, apmaksas nosacījumi, slodze vairākās darba vietās, darba un atpūtas režīma neievērošana, virsstundas, maiņu darbs un darba temps.

Pēc ekspertu domām, kā iespējamos iemeslus nāvei bez acīmredzamām traumām var minēt gan pārslodzi, gan virsstundu darbu, gan paša nodarbinātā veselības problēmas, kas veicina pēkšņu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā rezultātā cilvēks nomirst.

Pārsvarā - sirds un asinsvadu slimības

Ja valstī kopumā no sirds un asinsvadu slimībām ir miruši 57% no visiem nāves gadījumiem, tad darba vietās 2015. gadā tie bija 47% (38 no 81) no visiem nāves gadījumiem darba vietās, t.sk. arī tiem gadījumiem, kad nodarbinātais mirst traumas dēļ.

Tādējādi var secināt, ka sirds un asinsvadu slimības, kā galvenais nāves iemesls Latvijas iedzīvotāju vidū, uzskatāmi ietekmē arī darba vietās notikušo nelaimes gadījumu statistiku. Turklāt, ņemot vērā Latvijas darba spēka novecošanās tendenci, mirstība darba vietā no sirds un asinsvadu slimībām varētu tikai pieaugt.

Pētījuma ietvaros veiktas 10 padziļinātās intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem, kam ir pieredze darba aizsardzības jautājumos. Gandrīz visi eksperti ir saskārušies ar letālo nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesu, un kā galveno cēloni nāvei bez acīmredzamām traumām min nodarbinātā veselības stāvokli. Viņuprāt, galvenie nodarbināto veselību ietekmējošie faktori ir ilgstoša darba vides ietekme uz nodarbinātā organismu (piemēram, pārstrādāšanās, statiska poza darba veikšanas procesā), kā arī vienaldzīga attieksme pret savu veselību.

Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka tikai daļa darba devēju nodrošina darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr, piemēram, loģistikas nozares pārstāvji norāda, ka viņu nozarē darba vide tiek nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.sk. – iekārtas un aprīkojums, individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī prasības attiecībā uz darba laiku, atpūtas pauzēm un atvaļinājumiem, jo ar šīm darbības jomām ir saistīti augsti riski darbinieka veselībai un drošībai. Darba aizsardzības prasības tiek strikti regulētas un normatīvo aktu neievērošana var rezultēties ar ekonomiskiem zaudējumiem. Kā riska grupas prasību nenodrošināšanas ziņā eksperti min nelielus un jaunus uzņēmumus, kuriem trūkst finansiālo līdzekļu vai pieredzes šajā jomā.

Līdzīgi eksperti vērtē darba aizsardzības preventīvo pasākumu – ar mērķi maksimāli novērst nelaimes gadījumu iespējamību - kvalitāti, uzskatot, ka lielajos uzņēmumos to kvalitāte lielākoties ir augstāka. Iemesls tam ir uzņēmumu finanšu resursu pieejamība, lai piesaistītu atbilstošu personālu nepieciešamo pārbaužu veikšanai darba aizsardzības prasību ievērošanā. Tiesa gan, eksperti norāda, ka preventīvo pasākumu detalizācijas pakāpe ir atkarīga arī no uzņēmuma darbības jomas un ar to saistīto normatīvo regulējumu.

Rosina izmaiņas sistēmā

Lielākā daļa ekspertu neuzskata, ka ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai būtu iespējams izvērtēt, vai nelaimes gadījums, kurā nav gūtas acīmredzamas traumas, ir saistāms ar darba vides faktoru iedarbību. Savukārt, uz jautājumu par nepieciešamajām papildus aktivitātēm, lai mazinātu ar darba apstākļiem nesaistīto letālo nelaimes gadījumu skaitu eksperti min vairākas aktivitātes, kuru ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Kā būtiskākais tiek akcentēts obligāto veselības pārbaužu kvalitātes celšana. Apkopojot ekspertu rekomendācijas, kā arī ņemot vērā praktiskā darba pieredzi, pētnieku grupa redz vairākus virzienus veikto veselības pārbaužu kvalitātes celšanai, pilnveidojot sistēmu E-veselība:

 - nodrošināt veselības aprūpes speciālistiem, kuri iesaistīti obligātās veselības pārbaudes procesā, pieejamu informāciju par nodarbinātajam diagnosticētajām slimībām, kā arī pieeju citu arodslimību ārstu sniegtajiem atzinumiem;

 - izveidot jaunu E-veselība lietotāju grupu “darba devējs” un nodrošināt iespēju nodarbinātā norīkojumu uz OVP sagatavot elektroniski E-veselība sistēmā;

 - nodarbinātajam nodrošināt pieeju E-veselība sistēmā darba devēja sagatavotajam norīkojumam un arodslimību ārsta sagatavotajam atzinumam.

Papildus citiem priekšlikumiem pētnieku grupa rosina arī uzlabot nelaimes gadījumu izmeklēšanas kvalitāti, izveidojot atsevišķu centralizētu Valsts darba inspekcijas struktūrvienību (nodaļu), kas nodarbotos ar visu letālo un smago nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Šādas nodaļas izveide ļautu izvairīties no atšķirīgas pieejas nelaimes gadījumu izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī ļautu līdzīgos gadījumos pieņemt līdzīgus lēmumus. Izmeklēšanas veikšanai, sagatavot detalizētu letālo nelaimes gadījumu bez acīmredzamām traumām izmeklēšanas metodiku (vadlīnijas). Vadlīnijās precīzi norādīt, kādas darbības izmeklēšanas procesā jāveic.

Pēc pētnieku domām ļoti svarīgs faktors nodarbināto veselības stāvoklim ir veselības diagnostika un uzturēšana, par ko atbild gan darba devējs, gan nodarbinātais. Ģimenes ārsta un ārsta speciālista izmeklējumu process, tāpat kā obligāto veselības pārbaužu process tiek vērtēts kā atbilstošs normatīvajiem aktiem. Pētnieku rekomendētie sabiedrības informēšanas pasākumi letālo nelaimes gadījumu mazināšanai galvenokārt fokusējās uz darba devēju un nodarbināto izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmīgumu, darba un atpūtas laika, kā arī darba aizsardzību prasību ievērošanu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti