Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Migla

Tekla Šaitere

Jēgpilni izvētīt(2)

Labs paziņa reiz pēc mana ieteikuma pa laikam atbrīvoties no nevajadzīgām mantām pārmeta, ka atsakos no savas pagātnes. Nē, nevis atsakos, bet atbrīvojos no visa liekā, ar ko cilvēks, pašam nemanot, apaug no dienas dienā.

Apmācīšanai neņēma, teica – nevajagot problēmu

Komponista un mūziķa Raimonda Tigula brīvdabas koncerts Talsos, Tiguļkalnā, ir viens no maniem šīs vasaras gaišākajiem piedzīvojumiem. Turklāt tieši siltajā vasaras vakarā sastapu šarpeju Martu.

Puma mani pie dzīvības noturēja(7)

Šo stāstu pavisam nesen, atbraucot no Talsiem, man pavēstīja kolēģa sieva Vita. Uzturoties mājīgajā viesu namā Saules, viņa pagalmā pamanījusi staigājam kādu kaķi, it kā Latvijas parasto melno un tomēr nē. Man ceļamērķis skaidrs. Viesu nama laipnā un uz runāšanu nemudināmā saimniece Viktorija Bergmane labprāt izstāstīja melnā runča dzīves gaitas.

Šajā pusē enerģētiskajai spēka līnijai(5)

Kā labs vīns skurbina madaru, vībotņu, gundegu, mārsila, kaķpēdiņu un daudzveidīgo zāļu smarža, stilbus noglāsta dadžu pūkainās pogaļas. Meditējot enerģētiskās spirāles septiņos apļos, manī ievirmo Spēka dziesmas un Imanta Ziedoņa dzeja. Savvaļas pļavā var ar nazi griezt veldzējošo vasaras gaisu. Bieļu saimnieki pa spirāli mūs ieved savā pasaulē.

Ģimenē tagad nedrīkstam paaugstināt balsi(3)

Daniils un Viktorija Povilani pārliecinājušies, ka, pieaugot atbildībai un pienākumiem par tiem, kas pieradināti un iemīļoti, dzīve kļūst daudzveidīgāka. Sportiskais Daniils savā laikā dienēja Latvijas jūras kara flotē, pēc tam strādāja par menedžeri lielā firmā. Tagad viņš ir 2. grupas invalīds, gaišs un atsaucīgs cilvēks. Viktorija ir stomatoloģe. Viņa gatavojās pārcelties uz Spāniju, bet liktenis lēma satikt Daniilu. Pārim ir dēlēns piecus gadus vecais Arturs. Ģimene dzīvo īrētā skaistā un spodrā četristabu dzīvoklī Ziepniekkalnā.

Nolaižas rokas(7)

Vieglas naudas vilināti, pilnā sparā darbojas "audzētāji". Metiens aiz metiena, sludinājumi Ss.lv, un lētticīgie pircēji jau rindā stāv.

Visus Prada un Gucci atdošu savu suņu labā(6)

Latvijā ir daudz dzīvnieku glābēju, kas savu darbu dara ar misijas apziņu. Taču Andra Tomase ir īpaša. Inteliģenta, skaista un trausla sieviete, angļu valodas speciāliste, talantīga tulkotāja, bijusī rīdziniece. Pirms pieciem gadiem viņa kopā ar vienpadsmit gadu veco dēlu Lūkasu sāka jaunu dzīvi lauku mājās Ugālē, kur nodibināja dzīvnieku aizsardzības biedrību Ar sirdi delnā.

Kavēs un, ja vajadzēs, stāsies ceļā(2)

No bijušās kolēģes uzzināju par dziednieci Ingu Dāboliņu Tukumā un viņas kaķeni Brendu, bet pašas dziednieces balsī telefonsarunā saklausu mazu bažu, sak, ja Brenda jūs pieņems, viss būs labi.

Kur āzis no Brīnumzemes un lamas bučo(2)

Pelēkā sestdienā ik pa laikam smidzina sīks lietutiņš, bet Talsu rajona Lībagu pagasta mini zoo Rančo apmeklētāju netrūkst. Bērni nocietušies, kovids pārāk ilgi visus turējis mājas gūstā.

Bērni nav jāved ekskursijā uz patversmi(4)

Pasaule ir karstuma nogurdināta. Kad nošķind patversmes vārtu slēdzene, daudzbalsīgais suņu koris aizskan līdz debesīm. Tukuma dzīvnieku patversmē rit bezsaimnieku dzīvnieku dziedināšanas, atvieglojuma, miera, atnākšanas un aiziešanas laiks.

Prieks sagādāt vieglas vecumdienas

Skultes pagasta Dambīšus navigators neuzrāda, kaut saimniecība plaša un sena. Galamērķi sasniedzam pēc Sintijas norādēm pa tālruni. Esam atbraukuši pie suņu glābējas. Mīļā miera labad Sintija mūs sagaida tikai ar milzu šnauceru Tengiju. Kad mēs jau esam pagalmā, no mājas izskrien divi franču buldogi – gaišā Busja un ogļmelnais Hugo. No saimniecības ēkas iznāk baltais amerikāņu buldogs Osis.

Ja nespirinās, liktenis visu saliek vietās(3)

Uz zirgaudzētavu Kroņi braucam cauri Skultes muižai, gadsimtu vēsturē zināmai kā Adiaminde. Ozolu un ošu simtgadīgās ēnainās alejas, cauri kurām vijas ceļš, modina romantiskas izjūtas. Nonākam pie zirgaudzētavas Kroņi – staļļa, kurš uzcelts uz gadsimtiem vecas kūts pamatiem, un lielas slēgtas manēžas. Tālāk leknas pļavas, kurās ganās mūsu valsts nacionālā vērtība – Latvijas šķirnes braucamtipa zirgi.

Vita Jaunzeme: Esmu glābusi dzīvniekus, adoptējusi dēlu, sakārtojusi īpašumu - tagad jāiet tālāk

Uz sarunu ar Lielās talkas un Latvijas sakopšanas virsvadītāju, biedrības Pēdas LV valdes locekli Vitu Jaunzemi mudina ziņas, kas priecē un nedaudz satrauc. Jau četrus gadus Vita audzina adoptēto puisi Renāru, pirms diviem mēnešiem viņa iegādājās Vidusāzijas aitu suņa kucēnu, bet jaunāko ziņu Vita man pastāsta, kad uz terases malkojam smaržīgu piparmētru tēju viņas spirgti ziedošajā dārzā.

Atvainojos, labošos(3)

Nez vai latvieši ir dusmīgāki un īgnāki par citām tautām, taču daudzas zemes apceļojušie nereti uzsver, ka mazāk smaidām, biežāk konfliktējam, nesarunājamies.

Te ir manas mājas, un es esmu laimīga(1)

Daina Dreifelde piedzima Kanādā un nekad nedomāja, ka reiz dzīvos brīvā Latvijā. Tagad jau gadsimta ceturksni Dainas Dreifeldes ģimenes stiprā pils ir viņas māja Bulduros. Mežs, svaigs gaiss, jūras tuvums, priedes labi sader ar pavisam netālu ik pa laikam aiztraucošā Jūrmalas vilciena dunu. Braucu rakstīt par Dainas un Andra suni un kaķi, bet sarunā ievijas arī Dainas dzīves stāsta fragmenti.

Azartiskais avantūrists derēs ne katram(1)

Grīziņkalns saglabājis savu šarmu un apsūbējošo pievilcību. Meklējot kinoloģisko centru iskolu, iebraucam plašā pagalmā, kur gan skārdnieku darbnīca, gan noliktavas, gan automoto darbnīca, gan dažādi biroji. Spilgtajā saulē piemiegusi acis, mums ar roku māj Inga Lupančuka. Viņai blakus nesatricināmi cēli sēž amerikāņu pitbulterjeri Mango un Uma. Suņos jaušama vēlēšanās vētraini sveicināties.

Ješka nav bezdarbnieks, viņš strādā par jenotu(4)

Rīgas zoodārzs pēc karantīnas atkal uzņem apmeklētājus. Ievērojot ierobežojošus noteikumus, mēs visi tiekam aicināti un gaidīti. Jau pirmās "atvērto durvju" dienas pierādīja, cik ļoti cilvēki noilgojušies pēc tikšanās ar mūsu lieliskajiem zvēriem.

Neizdibināmās Rūnas īpašais liktenis

Šis stāsts sākās pagājušajā vasarā, kad pie Bānuža ezera Mudītes un Jāņa Luksu vasaras mājā Zilaiskalns ieklīda novārgusi pelēka kaķene. Pēc aptuveni diviem mēnešiem viņai piedzima četri bērneļi. Ne bez pūlēm, bet Mudīte kaķēniem sameklēja labus saimniekus. Palika māmiņa ar nosacīto vārdu Minka. Ko nu? Rudens klāt un vasarniekiem jāpārceļas uz Rīgu, bet Minku līdzi ņemt nevar. Liktenis pats visu salika pa plauktiņiem.

Vārnas zina, ko dara

Pašizolācijas laiks mani maz traucē, drīzāk ļauj apkārtnē saskatīt to, ko agrāk neesmu pamanījusi.

Sunim jābūt dvēseles radiniekam(3)

Ar horeogrāfi un deju pedagoģi Baibu Šteinu, kura no 1958. gada ir TAD Zelta sietiņš mākslinieciskā vadītāja, esam labas paziņas kopš laika, kad Rīgas Kinostudijā strādājām par redaktorēm kinohronikas sektorā. No tiem laikiem Baibai nav zudusi ne enerģija un uzņēmība, ne darbaspējas, ne elegance un šarms. Baibas meitas Dace Adviljone un Anna Šteina izauga manā acu priekšā.

Purvītis un Dadzītis rosina domāt par visiem(15)

Pavasaris šogad nāk pavisam nedroši. Te priecē siltums, balti ziedošas Kaukāza plūmītes aličas un Japānas ķiršu koki sakuras, te danco vēji, līst lietus un zemi nepiekāpīgi pārklāj plāna sniega sedziņa. Privātmājā Pārdaugavā pavasari gaida Marija Golubeva ar savu dzīvesbiedreni Diānu un viņu abi kaķi Purvītis un Dadzītis.

Esam viens, bet visi kopā

Pašreizējā krīze vissmagāk sit nabagajiem, vientuļajiem, gados veciem cilvēkiem un dzīvniekiem. Vientuļie! Esiet draudzīgi ar tuvākajiem kaimiņiem! Piedāvājiet palīdzību līdzās dzīvojošajiem. Varbūt nepieciešams atnest produktus, medikamentus vai dzīvnieku barību, varbūt vajag izvest pastaigā suni.

Šuriks skaidri zina, kurš ir saimnieks mājās

Aiz augsta dzīvības koku žoga iegrimusi privātmāja Ziepniekkalnā klusi gaida pavasari. Dzīvojamajā istabā pirmajā mirklī šķiet, ka esam kā partizānu ieskautā lokā — apkārt klusums, bet jūtam, ka tiekam novēroti. Pie loga uz liela būra sēž papagaiļu sugas pārstāvis sarkanastes žako Šuriks. Zem stiklotā ēdamgalda virsmas uz krēsla noslēpies lielu, zaļu acu īpašnieku ar nedaudz uzrautu deguntiņu un tumšu sprogainu apmatojumu. Devonas rekss Zjuzja nogaida. Vienīgi mīlīgā čivava Terēze izrāda patiesu prieku par atnācējiem.

Spalvainākais asistents, kāds jebkad redzēts

Baibas Baikovskas sejā staro smaids, acis aiz briļļu stikliem ir siltas un mirdzošas, uz nagiem svaigs manikīrs, valodā dzirksteļo humors. Šķiet, ka jaunā sieviete tikai uz mirkli apsēdusies ratiņkrēslā, bet faktiski viņa no tā var piecelties tikai uz īsiem brīžiem. Baibas Baikovskas un viņas suņa Elfas fotogrāfijas pagājušā gada novembrī ieraudzīju t/c Alfa fotogrāfa Valtera Poļakova izstādē Gudro suņu brīvdienas. Fotoattēlos bija parādīta servisa biedrības Teodors apmācīto suņu dzīve. Pašlaik biedrībā Teodors ir piecpadsmit servisa suņu, no tiem faktiski viens suns – labradors Elfa – ir asistents Baibai Baikovskai – cilvēkam ar kustību traucējumiem.

Sakaitētas situācijas ir labvēlīga augsne baumām(4)

Baumu izplatīšanās ātrums ir milzīgs. Vislabākā ēsma baumotājiem ir izdomāts notikums vai nebijis fakts. Viltus ziņa ir kā mazs akmentiņš, kas sāk ripot no kalna un pārvēršas lavīnā. "Akmentiņi" birst darba vietās, sabiedriskajā transportā, veikalā, frizētavās, tirgū utt.

Divi mēneši nodzīvoti izturības režīmā

Tas bija tik sen, kad es ar vīru dzīvoju Lāčplēša ielā, bet blakus mājā – teātra un kino režisors Aleksandrs Leimanis ar sievu aktrisi Baibu Indriksoni un bērniem Elzu un Aivaru. Ģimenē ilgu laiku dzīvoja bokseru šķirnes suņi – vispirms Grifs, kuru, pēc Baibas teiktā, Jānis Streičs atradis klaiņojam pa Juglas ielām un aizvedis pie Leimaņiem uz Berģiem. Pēc tam bija Armo.

Vieni kolekcionē markas, citi tankus, es – vistas(3)

Šķiet pavisam nesen, 2012. gadā, kad godpilnais pasākums Latvijas lepnums vēl bija laikraksta Diena sirdsdarbs, Ingvilda Aumeistere saņēma Zelta ābeli par to, ka nekad nav stāvējusi malā, bet glābusi dzīvniekus visneiedomājamākajās situācijās.